Salīdzinot ar 2015.gadu, valstī ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai, skaidrots Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātajā un valdībā apstiprinātajā "Latvijas nacionālajā ziņojumā ANO vispārējā periodiskā pārskata trešā cikla ietvaros".
Saskaņā ar 2017.gadā veikto pētījumu "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" 84% mazākumtautību pārstāvji jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju - 2015.gadā šis rādītājs bija 67%.
Kā liecina pētījums, ciešāku piederības sajūtu Latvijai izjūt vecāku paaudžu respondenti, turklāt pēdējos gados ir ievērojami stiprinājusies arī mazākumtautību jauniešu piederības sajūta Latvijai.
2016.gadā 65% aptaujāto mazākumtautību pārstāvju uzskatīja sevi par Latvijas patriotiem, 75% no tiem bija nevalstisko organizāciju (NVO) biedri. ĀM ieskatā, uzlabojies arī mazākumtautību pārstāvju viedoklis par iespējām attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā - ja 2015.gadā pozitīvs vērtējums bija 24% mazākumtautību pārstāvjiem, tad 2017.gadā jau 36%.
ĀM akcentēja, ka uzlabojušās mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas zināšanas. 1989.gadā latviešu valodu prata 23% no mazākumtautību iedzīvotājiem, bet 2017.gadā 94% mazākumtautību iedzīvotāju apstiprināja, ka prot latviešu valodu.
Mazākumtautību vidū arvien vairāk svin Latvijas valsts svētkus - ja 2015.gadā Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī svinēja 46% mazākumtautību pārstāvju, tad 2017.gadā šos svētkus svinēja jau 52%.
Tāpat palielinājies arī to mazākumtautību skaits, kuriem ir pozitīva attieksme pret runāšanu latviešu valodā - 2017.gadā 46% no aptaujātajiem mazākumtautību respondentiem labprāt runā latviešu valodā, bet 31% šī attieksme ir neitrāla.
ĀM skaidroja, ka lielākās mazākumtautību kopienas apvienojušās biedrībās un veido aktīvu iedzīvotāju daļu, kas rūpējas par savas kultūras saglabāšanu un attīstību. Pētījums par mazākumtautību līdzdalību liecina, ka biedrībās iesaistītie mazākumtautību pārstāvji ir labāk informēti un lojālāki Latvijas valstij. Kultūras ministrija regulāri nodrošina atbalstu gan mazākumtautību pilsoniskajai līdzdalībai, gan kultūras savpatnības saglabāšanai un attīstībai.