Eksperts: Baltijas reģionā novērojama stabila militārās kapacitātes stiprināšana

Latvijā
LETA
Image
Brēdmanis
Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/ Aizsardzības ministrija

Par spīti Covid-19 pandēmijai un ģeopolitiskiem izaicinājumiem, Baltijas reģionā novērojama stabila militārās kapacitātes stiprināšana, aģentūrai LETA sacīja militārā ekipējuma ražošanas uzņēmuma "SRC Brasa" vadītājs Kristiāns Brēdermanis.

Brēdermanis uzskata, ka Baltijas valstu aizsardzības spējām liekama vienādības zīme ar atvēlēto finansējumu nozarei, un jau tagad par investīcijām drošībā pakāpeniski ziņo vairākas Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis.

Viņš sacīja, ka Latvija saskaņā ar NATO standartiem joprojām saglabā iepriekšējo gadu izaugsmi, novirzot nepieciešamos līdzekļus aizsardzības infrastruktūrai un nozares attīstībai. "Visa alianse mērķtiecīgi strādā pie sabalansēta budžeta sadalījuma, kas drošības videi ir vitāli svarīgs, lai realizētu ilgtermiņa stratēģiju. Starptautiskā līmenī izlīdzināts spēku samērs palīdz izvairīties gan no situācijas, ka pasaulē dominē viens spēlētājs, gan citiem apdraudējumu riskiem," teica Brēdermanis.

Par būtisku priekšnosacījumu efektīvam kolektīvās plānošanas procesam un visaptverošai spēju pilnveidošanai Brēdermanis uzskata piešķirtā finansējuma apjomu. Lai gan vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai patlaban piešķir mazāk nekā puse no NATO dalībvalstīm, tomēr alianse ziņo par progresu nozīmīgā punkta izpildē no divu organizācijas dalībnieku puses - Francijas, kas šogad sasniegs 2,1% apmēru, un Norvēģijas, viņš teica. Savukārt spēcīgo ekonomiku valstis, piemēram, Vācija un Itālija aizvien atpaliek, nepārsniedzot 1,5% robežu, akcentēja eksperts.

"Bet, ņemot vērā, ka pasaulē drošība nepaliek stabilāka, partneri, kas neietilpst NATO, perspektīvā plāno apjomīgas investīcijas, lai sasniegtu aizsardzības virsuzdevumu - neitralizētu potenciālos draudus un pieaugošos riskus," piebilda Brēdermanis.

Eksperts norādīja, ka paraugdemonstrējumu kopīgā solī ar Norvēģiju prezentē blakus esošā Zviedrija, kas nākamo četru gadu laikā aizsardzības izdevumus plāno palielināt par 40%. "Tas ir procentuāli ievērojams pieaugumus pat augsti attīstītai ekonomikai, ko raksturo 2,6 miljardu eiro papildinājums nozares budžetā. Tādējādi Baltija sinerģijā ar Poliju un Skandināvijas reģionu ietur konsekventu pozīciju atbilstoši ģeogrāfiskajai lokācijai. Un iepriekš izteiktā prognoze, ka Covid-19 pandēmija varētu atstāt būtisku ietekmi uz aizsardzības un militāro industriju, pagaidām uzskatāma par pāragrām aizdomām," sacīja Brēdermanis.

Viņš uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc NATO valstis un sabiedrotie pastiprināti pievērš uzmanību ieguldījumiem aizsardzības spēju attīstībā, ir līdz šim pārāk lielā paļaušanās uz ASV aizsardzības spējām, kas līdztekus katrām prezidenta vēlēšanām nosaka neparedzamu iznākumu. "Šāda attieksme saistīta ar ASV amatpersonu izteikumiem, kuros "sarkanā kartīte" piešķirta valstīm, kas nepārskata militāro spēju attīstību vai ignorē nepietiekamo līdzdalību finansējuma jautājumā," teica Brēdermanis, piebilstot, ka paralēli ultimātam nezūd ASV vēlme "audzēt muskuļus", lai turpinātu konkurēt ar diviem militārās jomas smagsvariem - Krieviju un Ķīnu.

"Pasaules kontekstā tieši no šiem militārajiem gigantiem varam sagaidīt būtiskākās izmaiņas militārajā jomā, jo Covid-19 pandēmijas laikā abas valstis nostādītas neprognozējamu izaicinājumu priekšā," norādīja Brēdermanis.

Eksperts uzskata, ka šāda kopējā aina piespiedīs valstis arvien lielāku uzmanību pievērst militārā spēka klātbūtnei, izvirzot to par prioritāti. Arī ģeopolitiskā situācija pieprasa Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu iesaistīšanos.

Kā sacīja Brēdermanis, pirmais signāls, par ko jau šodien liela sabiedrības daļa vairs nedomājot, bija agresija Ukrainas austrumos, un šo sarakstu joprojām papildina starptautiski zināmi konflikti citos reģionos. "Gandrīz visos gadījumos diplomātisko instrumentu efektivitāte neattaisno sākotnējās cerības, jo abas puses nenonāk līdz vienotam kompromisam. Tā vietā tiek izvēlēta alternatīva - mobilizēt aizsardzības un atturēšanas spējas, koordinējot partnerus starpvalstu projektiem," teica Brēdermanis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka militārā jomā ir svarīga sadarbība ar privāto sektoru. Baltijas valstis ir stratēģiski nozīmīgs dalībnieks ne tikai ES, bet arī NATO. Tāpēc Latvijai, saglabājot noteikto finansējumu aizsardzības nozarē, ir jāizvēlas konkrēts attīstības virziens perspektīvā, un ņemot vērā Covid-19 izaicinājumus, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanā konkrēta loma ir vietējiem uzņēmumiem, kas izstrādā pievienotās vērtības produktus, akcentēja eksperts. "Tikai publiskais sektors kopā ar privāto veiksmīgi pilnveidos noturību pret kiberuzbrukumiem un jebkādiem drošības riskiem," teica Brēdermanis.

Dalies ar šo ziņu