Armija pēc 9.jūlija vairs neplāno turpināt kopā ar robežsargiem piedalīties patruļās uz valsts austrumu robežas, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš norādīja, ka patlaban situācija nav tik sarežģīta, lai zemessargi turpinātu piedalīties valsts austrumu robežas uzraudzībā. Tāpat jāņem vērā, ka zemessargi nav profesionālā dienesta karavīri un viņiem ikdienā jāpelna iztika savās civilajās profesijās, teica Pabriks.
Jau ziņots, ka valdība iepriekš apstiprināja rīkojuma projektu par armijas atbalsta sniegšanas pagarinājumu Valsts robežsardzei līdz 9. jūlijam, pamatojoties uz vērtējumu par epidemioloģisko situāciju Krievijā un Baltkrievijā, kā arī veikto risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas straujo pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām.
Ik dienu uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju atbalsta sniegšanā iesaistīti 60 karavīru un zemessargu, kā arī līdz 15 transportlīdzekļu.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka, Latvijai Covid-19 dēļ ieviešot ārkārtējo situāciju, Nacionālie bruņotie spēki no 30. marta sāka sniegt atbalstu Valsts robežsardzei. Sākotnēji ik diennakti Eiropas Savienības ārējās robežas un iekšējās robežas uzraudzībā kopā ar robežsargiem dienesta pienākumus veica aptuveni 100 bruņoto spēku karavīri un zemessargi.
Lai arī Latvija atcēlusi ārkārtējo situāciju, no 10. jūnija joprojām ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no/uz valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.
Izņēmums gan attiecas uz kravu pārvadājumiem. Tāpat minētais aizliegums neattiecas uz Latvijas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, kā arī ārzemniekiem, kuri, šķērsojot Latvijas teritoriju tranzītā, atgriežas savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
Tāpat aizliegums neattiecas uz Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, lai, šķērsojot Latviju tranzītā, atgrieztos savā mītnes zemē, tai skaitā Latvijā.
Aizliegums arī neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieriem, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.