Lai arī Valsts kontrole norāda, ka izdienas pensiju izmaksa daudzu resoru darbiniekiem valstij ir liels finansiāls slogs un vairākas Eiropas valstis no šādiem maksājumiem pamazām sāk atteikties, iesaistīto ministriju pārstāvji norāda – izdienas pensijas, piemēram, ugunsdzēsējiem, policistiem un karavīriem daļēji kompensē to, ka viņu darba alga šobrīd nav ne tuvu tādā apmērā, kā citu Eiropas valstu kolēģiem.
Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atgādināja Valsts kontroles pārstāve Ieva Pīpiķe, revīzijas iestādes nesen veiktie aprēķini liecina – izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā 74 miljonus eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, sasniedz 4,5 miljardu eiro. Turklāt izdienas pensiju saņēmējiem ir zināmas priekšrocības attiecībā pret citu profesiju pārstāvjiem un valsts kontroles novērojumi liecina, ka vismaz septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem pēc tam turpina strādāt, saņemot vēl arī darba algu.
I.Pīpiķe argumentē, ka arī citās valstīs eksperti sākuši vērtēt izdienas pensiju saņēmēju loku. Piemēram, Igaunija pamazām atsakoties no izdienas pensijām iekšlietu sektorā strādājošajiem, nosakot, ka tie, kuri šobrīd uzsāk darba attiecības, nākotnē izdienas pensijas nesaņems.
To, ka jautājums par izdienas pensijām politiķu dienaskārtībā bijis jau iepriekš, atzīst Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, taču līdz šim nav izdevies panākt kādu lēmumu, samērojot daudzu iesaistīto resoru intereses. Arī viņš piekrīt – šādu pensiju izmaksa ir papildu finansiālais slogs nākotnē un nav īsti godīgi pret citu profesiju pārstāvjiem, kuri pensijā var iet tikai 65 gadu vecumā.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, atbildot uz Valsts kontroles argumentiem, norāda – arī viņš ir par valsts līdzekļu ekonomiju, taču šis jautājums noteikti jāskata kompleksi, jo iekšlietu sistēmā darbinieku trūkums Latvijā esot katastrofāls un jādomā par katru iespēju esošos darbiniekus noturēt un piesaistīt jaunus.
Arī salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm neesot korekts, jo darba algas apmērs policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem ievērojami atšķiras no tā, ko saņem aroda brāļi Latvijā.
Viņš turpina, ka jau šobrīd daudzi iekšlietu sistēmas darbinieki strādā vairākos darbos, lai tikai spētu nopelnīt iztiku. Tāpat viņš paredz – ja cilvēki padzirdēs par izdienas pensiju likvidēšanu, tie, kuri varēs, pensionēsies un aizies vai vienkārši uzrakstīs atlūgumu.
“Kurš tad pildīs valstiski svarīgās funkcijas? Piemēram, Igaunija un Lietuva pieņēma lēmumu palielināt iekšlietu jomas darbinieku pamatalgu, tā šobrīd ir jau ap 1200 eiro. Mums izdienas pensijas principā ir neizmaksātā darba alga, valsts izmaksā to, ko nevarēja izmaksāt brīdī, kad darbinieks riskēja ar savu veselību. Un pat, ja cilvēks turpina strādāt, no viņa algas taču tiek maksāti nodokļi,” saka S. Ģirģens.
Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norāda uz karavīra profesijas specifiku – darba laiks ir nenormēts, cilvēki nedēļām dzīvo poligonos, ir liela fiziskā slodze, līdz ar to veselības problēmu risks ir paaugstināts nekā citās profesijās.
Savukārt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa‑Lukaševica norādīja – šobrīd ārlietu sektorā izdienas pensijas saņem 46 diplomāti. Daļa no viņiem arī turpina strādāt, turklāt līdzīga situācija esot arī citās Eiropas Savienības valstīs, jo izdienas pensija ir veids, kā noturēt profesionālus diplomātus darbā valsts interesēs.
Tikmēr Tiesībsarga pārstāve Gita Gailīte skaidro – izdienas pensiju noteikšanā nav vienotas pieejas, un Satversmes tiesa šo gadu laikā ierosinājusi vismaz 15 lietas, no kurām 12 gadījumos atzinusi, ka šīs pensijas piešķiršanas nosacījumi ir pretrunā ar Satversmes 91. pantu – ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
Līdz ar to deputāti vienojās rakstīt Ministru kabinetam vēstuli ar lūgumu veikt izvērtējumu par izdienas pensiju vecuma un darba stāža iespējamu pārskatīšanu, vienotiem kritērijiem izdienas pensiju noteikšanā, kā arī citiem kompensējošiem mehānismiem, kuri varētu tikt iedarbināti gadījumā, ja izdienas pensiju sistēma tiktu mainīta.