Latvijai jābūt spējīgai pielāgoties daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem
Latvijai ir jābūt spējīgai pielāgoties daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem pasaulē, - to 31.janvārī, uzstājoties Saeimā ar gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
„Rūpes par nacionālo drošību ir viens no mūsu kopīgajiem uzdevumiem, kura aktualitāte mūsdienu dinamiskajā un sarežģītajā vidē tikai pieaug. Nacionālā drošība kļūst par kompleksu un daudzdimensionālu jautājumu, kas ietver ne vien klasiskos militāros riskus, bet arī tādas jomas kā finansiālo stabilitāti un drošību, informācijas telpas saturu, kiberdrošību, migrācijas plūsmas un citas aktualitātes, kas ietekmē mūsu valsts spēju attīstīties un vairot iedzīvotāju labklājību,” sacīja Dombrovskis, norādot, ka vairākās jomās situācija būtiski uzlabojusies, bet tomēr saglabājas arī atsevišķi riski, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Viņš uzsvēra, ka starptautiskās vides problēmjautājumi rada arī netiešus draudus Latvijai un tās sabiedrotajiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt Latvijas iesaisti šo drošības problēmu risināšanā gan ar diplomātiskiem, gan militāriem instrumentiem.
Uzrunā viņš uzsvēra Latvijas dalību Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā: „Piedaloties šajā operācijā, mēs ne vien sniedzam savu ieguldījumu NATO bloka kolektīvajā drošībā, bet arī vairojam Latvijas bruņoto spēku pieredzi un kaujasspēju.”
„Attiecībā uz militāro drošību, Latvija ir veiksmīgi nostiprinājusi iepriekšējos gados veiktās aizsardzības sistēmas reformas, kuras augstu novērtējuši arī ES un NATO partneri. Lai Latvijas bruņotie spēki būtu atbilstoši sagatavoti un spējīgi reaģēt gan uz tradicionālajiem, gan netradicionālajiem drošības izaicinājumiem, ir pilnveidota Valsts aizsardzības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja 2012.gada 10.maijā. Savukārt 2012.gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2012.–2024.gadam, kurā ir identificēti Latvijas bruņoto spēku prioritārie attīstības virzieni,” sacīja premjerministrs.
Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību vēlos norādīt, ka pieņemot likumu „Par vidēja termiņa Budžeta ietvaru 2013.-2015. gadam” tika apstiprināta apņemšanās, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības finansējuma apmēru ar mērķi sasniegt Valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķi 2% no IKP, lai tādejādi uzlabotu nacionālo bruņoto spēku darbību un kapacitāti, kā arī pildītu mūsu pienākumus NATO.
„Kopumā izvērtējot visus iepriekšminēto faktorus un riskus, uzskatu, ka Latvija kā pilnvērtīgs starptautiskās sabiedrības loceklis ir aktīvi sekojusi līdzi aktuālajām norisēm starptautiskajā politikā, kā arī aktīvi iesaistījusies kolektīvās drošības uzturēšanā un nodrošināšanā. Mūsdienās draudu avoti kļūst ļoti daudzveidīgi un līdzās tradicionālajiem izaicinājumiem jārēķinās arī ar asimetriskiem draudiem, kurus rada terorisms, organizētā noziedzība, enerģētikas drošība, kiberdrošība un informatīvās telpas ietekme uz valsts drošību. Latvijas veiktās aizsardzības sistēmas reformas ļauj Latvijai būt gatavai šo atšķirīgo draudu mazināšanai un novēršanai,” secināja valdības vadītājs.
Ziņojumā viņš norādīja arī to, ka būtisks nosacījums nacionālās drošības garantēšanā ir sabiedrības izpratnes veidošana par drošības riskiem un preventīvajiem pasākumiem to mazināšanai, jo tikai izglītota un zinoša sabiedrība, spēj izvērtēt politiskos procesus nepakļaujoties iekšējām un ārējām informatīvajām manipulācijām un provokācijām.
Savā ziņojumā Ministru prezidents pievērsās arī informācijas tehnoloģiju drošībai, norādot, ka laikā, kad ikvienas nozares un tai skaitā arī valsts pārvaldes darbība nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām, šo resursu nelikumīga izmantošana, iznīcināšana vai tīša bojāšana var radīt nozīmīgu kaitējumu sabiedrībai un nacionālajai drošībai.
Uzrunas noslēgumā viņš uzsvēra, ka mūsu valsts stabilitāte un drošība ir atkarīga no daudzveidīgu faktoru un apstākļu ietekmes, tai skaitā iekšpolitisko un ārpolitisko notikumu mijiedarbības.
„Nenoliedzami, ka mūsdienu mainīgās starptautiskās vides apstākļos ir grūti prognozēt iespējamos drošības riskus un apdraudējumus, jo Latvijas drošība ir neatraujami saistīta ar norisēm gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā, gan Transatlantiskajā telpā, sacīja premjerministrs, uzsverot, ka mums ir jābūt spējīgiem pielāgoties šiem daudzveidīgajiem drošības izaicinājumiem, gan uzturot attiecības ar saviem partneriem un sabiedrotajiem, gan attīstot savas militārās spējas un bruņoto spēku gatavību un kapacitāti, kā arī nodrošinot mūsu valsts ekonomisko, sociālo un politisko stabilitāti.
„Tieši šāda droša, stabila un ilgtspējīga vide ir nepieciešama, lai ikviens valsts iedzīvotājs justos pasargāts un pārliecināts par savu fizisko, ekonomisko un sociālo drošību, tādejādi sekmējot mūsu valsts kopējo izaugsmi un attīstību,” uzrunas noslēgumā secināja Ministru prezidents.
Atgādināsim, ka nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.
Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros.
Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību. Šī sadarbība ir plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva savstarpējās sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem.