Pabriks: Esmu gandarīts par Mores kauju karavīru piemiņas godināšanu
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks nosūtījis apsveikumu Mores kaujas 68.gadadienā. Atceres pasākums notiks 3.oktobrī Siguldas novadā.
„Pirms 68 gadiem latviešu karavīri smagās Otrā pasaules kara kaujās pie Mores pašaizliedzīgi un drosmīgi pierādīja, ka kaujas iznākumu ne vienmēr nosaka skaitliskais pārākums, bet gan gudra taktika, drosme un motivācija. Latviešu karavīri, 1944. gada septembra nogalē Mores apkaimē cīnoties ar daudzkārt lielāko padomju karaspēku, spēja vairākas nedēļas aizkavēt tā virzīšanos uz Rīgu," apsveikuma vēstulē raksta aizsardzības ministrs A.Pabriks.
Pasākumā piedalīsies viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Latvijas Kara muzeja pārstāvji, savukārt NBS orķestris atskaņos Latvijas valsts himnu.
Pasākumu sadarbībā ar Siguldas novada domi organizē Latviešu virsnieku apvienība un Nacionālo karavīru biedrība.
1944.gada septembrī Sarkanā armija izvērsa kara darbību Baltijas virzienā ar mērķi sašķelt un iznīcināt vācu armijas grupējumu „Nord”.
Sarkanās armijas uzbrukums virzienā – Nītaure - Sigulda – Saulkrasti – Rīga – 25.septembrī sasniedza Mores pagastā vāciešu izbūvēto Siguldas aizsardzības līniju. Mores pagastā ierakumos 10 km garumā izvietojās gandrīz tikai latviešu leģiona 19.divīzijas karavīri. Piecas dienas norisinājās spēcīgas kaujas. Ienaidnieks uzbruka ar desmitkārtīgu skaitlisko pārspēku. 9 batljoni tika raidīti uz divu rotu aizsargātām pozīcijām Mores centrā, uzbrukumus atbalstīja artilērija, aviācija un tanki. Ar prettanku dūrēm leģionāri iznīcināja 4 tankus. Pietrūkstot artilērijai šāviņu, latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās un ārkārtīgi smagās tuvcīņas.
Sarkanās armijas 28.septembra pievakares pārrāvumu pie Kārtūžiem sīvā kaujā likvidēja nākošā rītā. Krita daudz sarkanarmiešu un viņu pulka komandieris. Nākošo dienu uzbrukumi kļuva vājāki un 30.septembrī Mores kaujas bija noslēgušās. Latviešu leģionāri savā zemē savu uzdevumu bija izpildījuši - pretinieks apstādināts.
Naktī no 5. uz 6.oktobri pēc pavēles vācu armija atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas. 6.oktobrī Sarkanā armija ar papildspēkiem uzbrukumā ieņēma tukšos Mores ierakumus.
Mores kauju pamatoti varam nosaukt par pēdējo Rīgas aizstāvēšanas kauju. Vācu karaspēks šo kauju laikā Rīgu bija atstājis un Sarkanā armija to ieņēma bez cīņas. Rezultātā Rīga netika sagrauta.