Prezidents aicina pieņemt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem
Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina pieņemt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem, teikts valsts pirmās personas vēstulē vairākām veterānu sabiedriskajām organizācijām.
"Vienlaikus mums jāapzinās, ka šie centieni nav sasniedzami atdalīti viens no otra. Pamats ir un paliek pašu kara dalībnieku lēmums par izlīguma idejas atbalstīšanu. Kā Valsts prezidents vienmēr būšu atvērts sarunām ar Jums, lai gala rezultātā sasniegtu izvirzīto mērķi," raksta Bērziņš.
Savukārt šodien tikšanās laikā ar Saeimas saliedētības komisijas pārstāvjiem par kritušo karavīru piemiņas dienām Valsts prezidents atzina, ka tieši 11.novembrim laika gaitā būtu jākļūst par visu Latvijas nākotnes vārdā kritušo karavīru piemiņas datumu, savukārt pret 16.martu un 9.maiju būtu jāizturas kā pret dažādās frontes pusēs karojušo kritušo biedru piemiņas un atceres pasākumiem, neiesaistot tajos politiskas idejas vai aktivitātes. "Tikai tad politiskā bāze, kas tiek mērķtiecīgi veidota ap šiem pasākumiem, pazudīs uz visiem laikiem. Un tas ir mūsu visu uzdevums," atzina Valsts prezidents.
Prezidents vēstulē veterāniem skaidro, ka sabiedrības saliedēšanas procesu sācis ar kara dalībniekiem, jo ir jāsāk ar pamatiem un jāatgriežas tajā vēstures punktā, no kura sākās Latvijas sabiedrības šķelšanās.
"Ja ēkā parādās bīstamas plaisas, tad jālabo un jānostiprina pamati. Tikai tā mēs varēsim veidot patiesi stipru un saliedētu Latvijas tautu".
Bērziņš uzsver, ka nemēģina uzspiest karavīriem mākslīgu izlīgumu. "Ir sperts pirmais solis, lai pārrunātu un izprastu šāda izlīguma iespējas un nosacījumus. Primāri tas nozīmētu abstrahēšanos no viedokļa par to, kurš karojis pareizākajā pusē. Tā ir cilvēciska sapratne un izlīgums, nevis mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Mēs nevaram aizmirst sāpēs, upurus un netaisnības. Tāpat nav runa par kara noziegumu attaisnošanu. Vienlaikus izlīgums ir iespējams vien tad, ja esam vienisprātis, ka pie Otrā pasaules kara traģēdijas, kurā tika nežēlīgi ierauta arī Latvijas tauta, noveda Molotova-Ribentropa noziedzīgais pakts. Šajā karā nebija uzvarētāju, jo šis bija lielākais noziegums pret cilvēci tās pastāvēšanas vēsturē, kura sekas vēl ilgi atbalsosies paaudžu paaudzēs, arī tajos upuros, kuri nevainīgi cieta lēģeros, koncentrācijas nometnēs un cietumos," skaidro valsts pirmā persona.
Prezidents norāda, ka latviešu karavīri jau līdz šim ir izrādījuši lielu savstarpējo sapratni, taču nereti radikāli noskaņoti politiķi un ideologi savās interesēs ir centušies turpināt šo brāļu karu ar mērķi sanaidot karavīrus, uzturot neiecietības gaisotni arī daudz plašākā sabiedrībā. "Ja paši karavīri rastu vienotu viedokli un varētu publiski paust savu labo gribu par sapratni un izlīgumu, tas atņemtu ieročus Latvijas nelabvēļiem - tiem, kas apzināti sējot naidu sabiedrībā, ciniski izmanto vēstures smagākās lappuses. Tas vienlaikus būtu labs signāls, kas veicinātu sapratnes un izlīguma garu arī plašākā sabiedrībā."
Bērziņš uzsver, ka izlīgums ir nepieciešams Latvijas nākotnes vārdā.
"Ja abās frontes pusēs karojušie ir gatavi respektēt pretējās puses kara biedru piemiņas dienas - 16.martu un 9.maiju, kā arī 8.maiju kā vienotu Otrā pasaules kara piemiņas dienu un neapstrīdami atzīst Latviju par neatkarīgu valsti, tad solis izlīguma virzienā jau ir sperts."
"Lai Latvija vairs nekad netiktu ierauta postošās kara šausmās, lai sabiedrībā valdītu miers un savstarpēja cieņa, lai nākamās paaudzes dzīvotu drošā un plaukstošā valstī, tādēļ vien ir nepieciešams šāds izlīgums, ar kuru tiktu pāršķirta viena no melnākajām lappusēm mūsu valsts vēsturē," saka valsts pirmā persona.
Vēstuli prezidents adresējis Latviešu nacionālo karavīru biedrībai, 130.latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrībai, Daugavas Vanagiem, Latviešu virsnieku apvienībai, Latviešu strēlnieku apvienībai un Latviešu nacionālo partizānu apvienībai.
Valsts prezidents iepriekšējo tikšanos rezultātus ar kara veterānu organizāciju pārstāvjiem šodien izklāstīja arī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvjiem. Viņiem tika ieteikts virzīt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem.
Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) pēc tikšanās žurnālistiem atzina, ka Latvijā nepieciešama politiska vienošanās šajā jautājumā, kas varētu izpausties parlamenta rezolūcijas vai deklarācijas veidā.
Prezidents komisijas locekļiem stāstījis par tikšanās reizēm ar veterānu organizāciju pārstāvjiem. "Jautājums ir cilvēcīgs un praktisks, jo kara veterāni sagaida arī praktiskus uzlabojumus savā dzīvē," sacīja Latkovskis, bilstot, ka praktiskie uzlabojumi varētu sekot pēc likuma par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa pieņemšanas.
Vērtējot, kā uzlabojusies sabiedrības saliedētība pēc tā dēvētā valodu referenduma, Latkovskis sacīja, ka situācija ir normalizējusies, taču tā nekad Latvijā nebūs stabila. "Situācija nekad nebūs stabila, ar ikdienišķiem un maziem soļiem to var stabilizēt, un attieksme pret Otrā pasaules kara dalībniekiem ir viens no nedaudzajiem soļiem šīs sapratnes virzienā."
Arī komisijas locekle Ina Druviete (V) vērtēja, ka pēc valodu referenduma ir iestājusies zināma stabilitāte, bet runāt par progresu vēl ir grūti. "Mums ir nepieciešams īstenot tos principus, kas ir mūsu valsts pamatos, - Latvija kā neatkarīga valsts un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda," uzsvēra politiķe.
Pēc Druvietes domām, pārāk bieži Latvija "tiek tēlota" kā divvalodīga valsts un pārāk reti tiek uzstāts uz latviešu kā vienīgo valsts valodu. "Sabiedrības integrācija nebūt nenozīmē latviešu un krievu valodas vienlīdzīgu lietojumu. Sabiedrības integrācija nozīmē latviešu valodas prioritāti sabiedriski nepieciešamajās funkcijās," pārliecināta deputāte.
Druviete domā, ka prezidents sācis labu darbu un viens no nozīmīgākajiem soļiem ir aicinājums pēc cieņas pret visu karavīru piemiņas dienām.
Savukārt komisijas loceklis Vladimirs Reskājs (SC) sacīja, ka Latvijā sabiedrība bija saliedēta gan pirms, gan pēc referenduma, taču atsevišķām personām ir izdevīgi kurināt domstarpības un naidu, izmantojot to savtīgiem politiskiem mērķiem.
Reskājs ir pārliecināts - ja pazudīs domastarpības veterānu starpā, tad citiem spēkiem nebūs pamata kurināt domstarpības.
Tikšanās laikā ar atbildīgās Saeimas komisijas pārstāvjiem Bērziņš uzsvēris, ka neviena no veterānu organizācijām, kas viesojās Rīgas pilī, neizteica kategoriskus iebildumus pret iespējām meklēt izlīguma pamatus starp abās frontes pusēs karojušajiem, kā arī pauda pārliecību, ka izlīgumu būs iespējams panākt, kaut arī process nebūs ne viegls, ne ātrs. "Mans uzstādījums šajās sarunās bija tikai viens: mums ir jārod kopsaucējs ar skatu nākotnē, un visvairāk tas ir nepieciešams nākamajām paaudzēm. Ja gribam dzīvot drošā un savstarpēji tolerantā sabiedrībā, tad cita ceļa nav. Tas ir Latvijas nākotnes jautājums," atzina Bērziņš.
Valsts prezidents vairakkārt uzsvēra, ka pēc notikušā sarunu raunda Rīgas pilī Saeimas atbildīgajai komisijai ir jāmeklē tādi risinājumi gan politiskos dokumentos, gan konkrētos likumdošanas aktos, kas būtu cilvēcīgi pieņemami un atbalstāmi abām pusēm. "Esmu drošs, ka jūs spēsiet vienoties, jo pamats lēmumiem esat jūs. Es vienmēr būšu gatavs sadarboties un tikties, diskutēt un atbalstīt. Tas, kādus dokumentus jūs virzīsiet, ir jūsu ziņā," bilda Valsts prezidents un vērsa īpašu uzmanību uz daudzo sociālo problēmu risināšanas nepieciešamību tiem kara dalībniekiem, kuru materiālā situācija un sociālā aprūpe nereti ir vairāk nekā kritiska.
Visi Saeimas komisijas deputāti izteica lielu pateicību Valsts prezidentam par aizsākto darbību sabiedrības saliedēšanas meklējumos, vienlaikus uzsverot, ka ir gatavi pārņemt šī procesa stafeti un turpināt darbu pie reālu dokumentu izstrādāšanas Saeimas rudens sesijā.
"No komisijas puses raugoties, es redzu, ka galvenais ir labā griba, jo visu dzīvi nevar plānot tikai politiskās kategorijās vien. Primāri svarīgs ir vispārīgs politisks dokuments, par ko būtu jāvienojas komisijai un tad arī Saeimai. Līdztekus tam ir jāseko konkrētiem likumprojektiem, kas risina kara dalībnieku statusu un ar to saistītos jautājumus," teica komisijas vadītājs Latkovskis. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija nav atbildīga par karu, kurā tika ierauti šīs paaudzes tēvi un vectēvi. "Tomē Latvijai ir jāvar uzņemties atbildība un rūpes par tiem vecajiem cilvēkiem, kam šobrīd tas ir izšķirīgi nepieciešams."
Bērziņš iepriekš nācis klajā ar publisku aicinājumu visiem Latvijas kara veterāniem pieminēt nacisma un komunisma upurus 8.maijā Brāļu kapos. Bērziņš vēlas, lai Latvijā 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek svinēts kā sabiedroto uzvara pār nacionālsociālistisko Vāciju, netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem.
Jau 15.maijā prezidents Kara muzejā tikās ar vairāku kara veterānu organizāciju pārstāvjiem, kurus vēsturisko un politisko notikumu gaita ir nolikusi "pretējos ierakumos" vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Ar šo tikšanos valsts pirmā persona vēlējās turpināt Labas gribas manifesta aizsākto iniciatīvu, kā arī apņemšanos turpmāk Otrā pasaules kara piemiņas pasākumos pulcēt dažādās frontes pusēs karojušos veterānus, lai vienoti piedalītos kopīgā 8.maija pasākumā Rīgas Brāļu kapos. Līdz šim Rīgas pilī notikušas jau vairākas tikšanās ar abās frontes pusēs karojušajiem.
LETA