Aizsardzības nozares pārstāvji svētdien skries Nordea Rīgas maratonā
20.maijā Nordea Rīgas maratonā piedalīsies 40 aizsardzības nozares pārstāvji, no kuriem pilnu maratonu skries 11 cilvēki, pusmaratonu – 13, 10 kilometrus – 9, bet piecus kilometrus – 7.
Ar katru gadu skriešanas entuziastu Latvijā kļūst arvien vairāk, tāpat arī Aizsardzības nozarē un Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Arī šogad Nordea Rīgas maratons piedāvā iespēju skriet četras dažādas distances – 5 kilometrus, 10 kilometrus, pusmaratonu un maratonu, un katrs no skriešanas entuziastiem var izvēlēties, kuru distanci skriet šajā gadā un šajā maratonā.
Uz sarunu aicinājām četrus NBS karavīrus, kuri šogad pārbaudīs savus spēkus dažādās Nordea Rīgas maratona distancēs. Viņi stāsta par savu motivāciju skriet, par gatavošanos skrējienam un par to, kā sākusies aizraušanās ar skriešanu.
Majors Rolands Moļņiks, Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona komandieris, skries maratonu – 42 km
„2012.gada Nordea Rīgas maratons būs jau sestais, kurā piedalīšos. Pirms tam esmu četrreiz piedalījies Hamburgas maratonā, bet vienreiz - Valmieras maratonā. Pagājušogad piedalījos arī visos sešos Sportlat rīkotajos pusmaratonos, bet šogad jau esmu noskrējis Hamburgas maratonu, kurā uzlaboju arī savu personīgo rekordu.
Man skrienot nav svarīga ieņemtā vieta vai laiks, galvenais ir skrējiena atmosfēra, svētku sajūta, skatītāju atbalsts un apziņa, ka es spēju to paveikt.
Majors R.Moļņiks atceras, ka sācis skriet, lai atsāktu fiziskās aktivitātes - pirms tam viņš bija nodarbojies ar brīvo cīņu.
„2008.gadā, ierodoties uz mācībām Vācijā, nolēmu uzlabot fizisko formu. Vienkāršākais un lētākais sporta veids bija skriešana. Skrienot pamazām palielināju noskrieto laiku un distanci, un, kas ir īpaši patīkami, samazināju arī svaru. Lai sevi motivētu un izvirzītu mērķi, pieteicos ģenerālštāba akadēmijas sastāvā piedalīties Hamburgas maratonā. Rīts bija jauks, saulains, silts, bija daudz skatītāju, taču no savas tagadējās pieredzes saprotu, ka laiks maratonam bija par karstu. Pēc starta pirmie 5 km pagāja nemanot, solis bija viegls, elpot nebija grūti, tomēr pamazām sāka pārņemt nogurums. Pie divdesmitā kilometra redzēju nogāžamies bezsamaņā jaunu vīrieti, kuram palīgā steidzās mediķi. Tas radīja papildu satraukumu, jo likās, ka šāds liktenis var piemeklēt arī mani, tāpēc distanci turpināju ļoti piesardzīgi. Pēc 30 km es sapratu, ko nozīmē teiciens, ka maratons sākas pēc trīsdesmitā kilometra. Finišā ieskrēju pārguris, krampju sarautām kājām, bet laimīgs. Vienlaikus apziņā jaucās divas domas - prieks par veiksmīgi noskrietu maratonu un doma, ka maratonu neskriešu vairs nekad. Tomēr jau pēc dažām dienām grūtības sāka piemirsties, un tas bija sākums manam jaunajam vaļaspriekam.”
Pulkvežleitnants G.Kauliņš pusmaratonu skrien jau ceturto gadu.
„Ziemā, kad ir mazāka motivācijas sportot, tieši gatavošanās pusmaratonam palīdz uzturēt sevi formā, iet uz sporta zāli un divas vai trīs reizes nedēļā trenēties. Pavasarī un vasarā skrienu Mežaparkā – skriet brīvā dabā ir daudz lielāka motivācija.”
Pulkvežleitnants atgādina, ka pirms garo distanču skriešanas ir būtiski pārbaudīt veselību, svarīgi ir pareizi sagatavoties, zināt, kādas uzturvielas un cik daudz ūdens jāuzņem skriešanas laikā, lai izvairītos no spēku izsīkuma un dehidratizācijas.
„Man nekad nav paticis skriet garās distances, bet, kad dienēju NATO štābā, tur gandrīz visi skrēja. Kad pamēģināju arī pats, secināju, ka interesantāk ir skriet septiņus vai desmit kilometrus, nevis tikai trīs. Un tad radās vēlme pacelt latiņu augstāk.
Pusmaratons ir ļoti laba iespēja iziet ārpus savas komforta zonas, pārkāpt savam „nevaru” un pierādīt pašam sev, uz ko esi spējīgs.
Pulkvežleitnants uzskata, ka ar gadiem skriešanas kultūra Latvijā ir uzlabojusies, skrien arvien vairāk – gan jaunieši, gan vecāki cilvēki. „Patīkami, ka skrējēji cits citu atbalsta – garām skrienot sveicina, pamāj, piemiedz ar aci,” atzīst pulkvežleitnants.
Katru gadu skriešanas sezonu atklāju maijā, sākumā skrienu 5 kilometrus, tad 10 kilometrus, līdz vasaras beigās esmu gatavs skriet pusmaratonu. Lai pēc ziemas perioda organismam nebūtu pārāk liela slodze, es sāku ar mazāku distanci, pamazām palielinot noskrieto kilometru skaitu.
Pusmaratonu izvēlos skriet dažādās vietās – esmu skrējis Ventspilī, Kuldīgā, Valmierā – atkarībā no tā, kurš pusmaratons ir izdevīgāks, piemērotāks distances ziņā.
Īsās distances sāka virsleitnants R. Rozenfelds sāka skriet 1995.gadā, gatavojoties dienestam, savukārt, mācoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bija jāskrien 3, 5 un 10 kilometru distances. 2011.gadā divreiz noskrēju pusmaratona distanci.
„Skrienot 10 kilometru distanci, cenšos noskriet tā, lai rezultāts būtu ne sliktāks par to, ko uzstādīju, skrienot apkārt Kadagas ezeram pilnā ekipējumā – tas ir, noskriet desmit kilometrus vismaz stundas laikā.”
Skriešana ir ļoti efektīvs veids, kā uzturēt sevi labā formā, turklāt ar salīdzinoši zemām izmaksām.
Tas ir ļoti labs treniņš organismam, turklāt arī viens no militāro normatīvu veidiem."
Nordea Rīga maratonā šogad piedalīšos pirmo reizi, skriesim kopā ar ģimeni – sievu Viju un abiem bērniem – meitu Kristu ( 7 gadi) un dēlu Edgaru (9 gadi).
Ideja par dalību maratonā pieder maniem bērniem, kuri ir ļoti aktīvi un sportiski. Viņi masu medijos uzzināja, ka notiek tāds pasākums kā Nordea Rīgas maratons, un pierunāja vecākus pieteikties. Startēsim kā ģimenes komanda ar nosaukumu „Viguļi skrien”.
Mums maratons ir ģimenes pasākums, kura iniciatori ir bērni.
Skriet gribējām jau pagājušogad, bet meitai bija tikai seši gadi, kas 5 kilometru distancei tomēr ir mazliet par maz, tāpēc izlēmām piedalīties šogad.
Majors A.Vigulis stāsta, ka viņš vai viņa sieva kopā ar bērniem trenējas divas vai trīs reizes nedēļā, lai 5 kilometrus varētu noskriet sev vēlamajā laikā.
„Mums ir mērķis noskriet piecus kilometrus mazāk nekā stundā. Cerams, ka visiem kopā tas izdosies,” par saviem plāniem maratonā stāsta majors.
A.Vigulis atzīst, ka skriešana nav viņa vaļasprieks, pārsvarā skriet iznāk tad, kad jāgatavojas labai normatīvu nokārtošanai. Bet, iedvesmojoties no bērniem, visticamāk, šis maratons viņam nebūs pēdējais.
NBS, Aizsardzības ministriju un padotības iestādes 20.maijā Nordea Rīgas maratonā pārstāvēs 40 karavīri un aizsardzības nozares darbinieki:
NBS Apvienoto štābu pārstāvēs majors Andrejs Liepa un seržante Dagnija Kauliņa.
Majors A.Liepa skrien maratona distanci jau 12.reizi.
No Sauszemes spēku kājnieku brigādes Nordea Rīgas maratonā piedalīsies pulkvežleitnants Gunārs Kauliņš, pulkvežleitnants Vilis Bauska, seržants Andris Rozenštoks, seržants Andris Veiss, kaprālis Arnis Jagža, kareivis Dzintars Dānieks, kareivis Mārtiņš Kušners.
Zemessardzi pārstāvēs majors Rolands Moļņiks, majors Armands Veters, kapteinis Sandis Kukulis, virsleitnants Pēteris Kušners, kaprāle Veronika Nasalska, zemessargi Ervīns Lūsis un Edgars Skudra.
Nodrošinājuma pavēlniecības 1.Reģionālo nodrošinājuma centru pārstāvēs Guna Dāboliņa.
No Aizsardzības ministrijas maratonā skries Olevs Nikers un virsleitnante Sandra Brāle, kā arī Līga Rozentāle un majors Ainārs Vigulis.
Mācību vadības pavēlniecības štābu pārstāvēs virsleitnants Raimonds Rozenfelds, Sporta klubu – Dace Traniņa. Valodu skolu – Madara Miglāne un Ginta Lauva – Treide, savukārt Instruktoru skolu – seržante Liene Kalēja un kapteinis Ivo Vigulis.
Gaisa spēku aviācijas bāzi pārstāvēs kapteinis Ingus Siliņš.
Militāro policiju Nordea Rīga maratonā pārstāvēs virsleitnants Ingus Puga un virsleitnants Andrejs Arājs, savukārt Jūras spēku flotili – komandleitnants Pēteris Subbota un leitnants Rinalds Jankevics.
No Štāba bataljona maratonā piedalīsies dižkareivis Janis Novikovs, kareivis Atis Putnis, Kārlis Grundiņš, virsseržants Guntars Kukuļinskis, Andris Petrevics, virsleitnants Māris Ābele, Ivita Vējkrīgere.
Maratonā tiks pārstāvēts arī Latvijas Kara muzejs.
Maratons Rīgā notiek kopš 1991.gada, pagājušogad tas pulcēja 16 350 dalībnieku no 45 pasaules valstīm.
Publikācijai izmantota vienību iesūtītā informācija.
Ikviens Aizsardzības nozares darbinieks un karavīrs, kas piedalās Nordea Rīgas maratona skrējienā, laipni aicināts šo svētdien plkst.8 pie pieminekļa "Lielais Kristaps" uz fotogrāfēšanos sportiskai kopbildei!