Lielā Talka vieno pretējās pusēs karojušos 2. pasaules kara veterānus
21.aprīlī aizsardzības ministrs Artis Pabriks kopā ar karavīriem, kadetiem un Latviešu strēlnieku apvienības pārstāvjiem talkoja Brāļu kapos Tušķos, Blīdenes pagastā un Džūkstes pagasta „Rumbās”, kur krituši un apbedīti 2.pasaules kara laikā kritušie karavīri.
Uz Tušķu Brāļu kapiem talkotājus pavadīja Brocēnu domes priekšsēdētāja vietnieks Ārijs Sproģis.
„Jau pagājušogad aizsāku iniciatīvu sakopt ne tikai latviešu, bet arī vācu un krievu karavīru kapus,” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. „Šādi mēs apliecinām, ka nekarojam ar kritušajiem, un tas ir labs piemērs visām citām pasaules valstīm, kur pat pēc nāves karavīri tiek dalīti savējos un pretiniekos. Šāds dalījums pastāv tikai kara laikā, bet, kad esam beiguši karot, mums jāspēj godināt visi kritušie. Tikai tad, ja mēs spējam cienīt pretiniekus, mēs spējam cienīt sevi.”
Ministra teikto apstiprina arī 2.pasaules kara veterāns Jāzeps Ancāns, atceroties, kā 8.maijā, saņemot ziņu par kara beigām, viņš neitrālajā teritorijā sastapis kādu vācu karavīru, kas viņam teicis: „Kāpēc man būtu jāšauj uz tevi, kāpēc tev uz mani?”
Jāzeps Ancāns, kas piedalījies šajās kaujās 130.latviešu strēlnieku korpusa sastāvā, apliecina, ka Blīdenes apkaimē krituši daudzi latviešu, igauņu un krievu karavīri, jo, cerībā pārraut dzelzceļa līniju, Sarkanās armijas rindās tika iesaukti pat noliktavu darbinieki, pulku rakstveži, sanitāri un citi, kam trūka militārās izglītības, steigā tika formētas nesagatavotas vienības. „Igauņu korpuss šurp ieradās vairākos ešalonos, bet 1945.gada jūnijā aizbrauca prom dažos vagonos,” atceras J.Ancāns.
Šeit bijuši arī vācu karavīru kapi, bet padomju laikā tie tikuši nolīdzināti līdz ar zemi. Vēl tagad no Vācijas tiek saņemtas vēstules, cilvēkiem meklējot savus kritušos tuviniekus. Padomju vara viņiem šo iespēju ir liegusi.
Latviešu strēlnieku apvienības biedriem strādājot kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem un aizsardzības nozares vadību, kapos tika sagrābtas pērnās lapas un kritušie zari, nozāģēti koki.
Savukārt „Rumbās” tika sakopta piemiņas vieta 1944.gada Ziemassvētku kaujās kritušajiem karavīriem, kuri 2.pasaules kara laikā cīnījās Vācijas armijas rindās.
Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs, leģionārs Edgars Skreija atgādināja klātesošajiem, kādi notikumi Džūkstē risinājusies Otrā pasaules kara laikā. Lestenes un Džūkstes apkārtnē kaujas laukā viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības, sīvākās kaujas notika pie Rumbu mājām.
E.Skreija parādīja arī ierakumus, kur 2.pasaules kara laikā kopā ar biedriem bija cīnījies. Var tikai apbrīnot karavīru spēju tik īsā laikā izveidot ierakumus, kas saglabājušies pat vairāk nekā pēc sešdesmit gadiem .
Satiekoties Lielajā Talkā, 2.pasaules kara veterāniem, kas karojuši pretējā pusēs, nav dusmu citam pret citu. Ir tikai vēlēšanās pastāstīt savu stāstu kadetiem, lai viņi zinātu mūsu valsts vēsturi un cienītu kritušos karavīrus neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi ir cīnījušies.
Gan aizsardzības ministrs, gan 2.pasaules kara veterāni Tušķu kapos un Rumbu piemiņas vietās nolika ziedus, godinot kritušos karavīrus.
