Rīgā noslēdzies NATO Masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas komitejas seminārs

Ar jaunām atziņām par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu noslēdzies seminārs „Masu iznīcināšanas ieroču draudu ierobežošana jūrā – tehnoloģiju attīstība un risku modelēšana, kas norisinājās no 20.marta līdz 22.martam Rīgā un kur piedalījās vairāk nekā simts ekspertu no 24 valstīm. Seminārā tika pārstāvētas gan NATO dalībvalstīs, gan arī partnervalstis, piemēram, Saūda Arābija, Japāna, Katara, Krievija un Ukraina.

Seminārs notika NATO programmas „Zinātne mieram un drošībai” ietvaros un to organizēja NATO Masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanas komitejas līdzpriekšsēdētājas - Latvija un ASV, kā arī Zviedrija.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis NATO Jānis Karlsbergs, uzsverot semināra nozīmi kā Latvijai, tā starptautiskā mērogā norādīja, ka:  „Pasaule līdz šim ir izvairījusies no lielām traģēdijām, kur būtu tieši iesaistīti masu iznīcināšanas ieroči. Taču pavisam nesen esam pieredzējuši civilās katastrofas, kā, piemēram, Fukušimas atomstacijas sprādzienu. Valstīm ir jābūt gatavām reaģēt šādās situācijās.” 

Latvija jau pusgadu ir MII neizplatīšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. J.Kalsbergs atgādināja, ka iegūtā pieredze, vadot komisiju, ir nozīmīga pilnveidojot Latvijas ekspertu zināšanas šajā jomā: „Svarīga ir ne tikai pieredze, bet arī problēmu gadījumā – mēs būsim veidojuši savu kompetenci un spēsim iekļauties starptautiskajā apritē. Tādejādi Latvijai būs iespēja vieglāk, ātrāk, kvalitatīvāk reaģēt un saprast, kā varētu risināt problēmas.”

Seminārā tika diskutēts par valstu spēju pielāgoties masu iznīcināšanas ieroču draudiem jūrā, īpašu uzmanību pievēršot dažādu valstu praktiskajai pieredzei. Darba sesijās tika analizēta līdzšinējā pieredze, novēršot ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolieroču (CBRN) draudus. Seminārā gaitā tika runāts arī par aktualitātēm jūras kravu tranzīta kontrolē un monitoringā, nodrošinot masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu un drošību.

Kā atzina semināra dalībnieki, tad šādas diskusijas nozīme tiek augsti vērtēta kopēju starptautisko risinājumu meklēšanai. ASV armijas pulkvedis Rolands Fizers uzvēra, ka: „Šis seminārs nodrošina iespēju tikties starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem - ne tikai NATO dalībvalstīm, bet arī partnervalstīm, ar vienotu mērķi - radīt pasauli drošāku, šoreiz pievēršot īpašu uzmanību uz MII neizplatīšanu jūrā.” R.Fizers norāda, ka, noslēdzoties semināram, turpināsies darbs ar iegūtajām atziņām starp partneriem un dalībvalstīm, kā arī NATO turpinās strādāt ar MII neizplatīšanu, izmantojot mācības, kas iegūtas diskusiju laikā. 

Seminārā tika arī analizēta Japānas pieredze,  novēršot Fukušimas kodolkatastrofu. Kā norādīja Japānas eksperts Surgio Takahashi: „Mēs vēlamies dalīties Japānas pieredzē, lai pilnveidotu starptautiskās sabiedrības izpratni un ekspertīzi.” Eksperts uzsver, ka katrai valstij ir nepieciešams pildīt „mājas darbus”, lai tās būtu gatavas iespējamām katastrofām – viens no nozīmīgajiem aspektiem ir  institūciju savstarpējās sadarbības veicināšana un spēja kopīgi risināt situācijas.

Semināra ietvaros eksperti piedalījās simulācijas darba grupās, kuros tika diskutēts par Otrā pasaules kara laikā jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču riskiem. Šis joprojām ir  aktuāls jautājums visām Baltijas jūras valstīm, jo starp Bornholmas salu Dānijā un Gotlandi Zviedrijā pēc kara beigām Padomju režīms tīši nogremdēja vismaz 40 tūkstošus tonnu ķīmisko ieroču, no kuriem aptuveni 13 tūkstoši tonnu joprojām satur ķīmiskās vielas.

„Deviņdesmito gadu sākumā Baltijas jūras vides aizsardzības komiteja (HELCOM), pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem, pieņēma lēmumu necelt ķīmiskos ieročus no jūras gultnes, bet gan šīs vietas pastiprināti uzraudzīt, vai nenotiek toksiskā līmeņa paaugstināšanās”, norādīja Krasta apsardzes dienesta vides aizsardzības speciālists Ojārs Gerke. Tādēļ zinātnieki pievērš īpašu vērību situācijas attīstībai, lai vajadzības gadījumā varētu ātri reaģēt.

Lai šādus un līdzīgus gadījumus pasaulē varētu savlaicīgi atkalāt un plānot rīcību iespējamā ķīmiskā piesārņojuma novēršanai, deviņas NATO partnervalstis semināra laikā izrādīja interesi par aktualitātēm MII neizplatīšanā.  Īpaši vērtīga NATO partneriem ir Baltijas jūras valstu sadarbība SUCBAS (Sea Surveillance Cooperation Baltic Sea – angļu val.) projekta ietvaros. SUCBAS ir izveidots 2008. gadā valstu reģionālajai sadarbībai kuģošanas drošības nodrošināšanai, izmantojot informācijas datu apmaiņas sistēmas.  Minētajā projektā iesaistījušās visas Baltijas jūras valstis, izņemot Krieviju.

Paralēli diskusijām tika veidota MII neizplatīšanas izstāde, kurā uzņēmēji prezentēja savas iespējas MII neizplatīšanas jomā. Kā atzina uzņēmēji – šī ir bijusi lieliska iespēja prezentēt gan savu uzņēmumu, gan jaunākās tehnoloģijas masu iznīcināšanas ieroču radīto draudus un kaitējuma novēršanā.

Viens no izstādes dalībniekiem bija SIA „Ekovalis Latvija”, kas specializējas ķīmisko vielu un naftas produktu noplūdes avāriju seku likvidēšanā uz sauszemes un piekrastes ūdens tilpnēs.  Kā norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Šalts: „Ir jāņem vērā dažādu avāriju un katastrofu iespējamība, piemēram, vilcienu avārijas, pēc kurām nepieciešams savākt pēc iespējas īsākā laikā ķīmiskās vielas un naftas produktus. Mēs esam gatavi lokalizēt un uzraudzīt to, lai nenotiktu vides piesārņojums.”

Latvija pildīs MII komitejas līdzpriekšsēdētājas uzdevumus līdz šā gada 1.jūlijam.

Foto: Gatis Dieziņš un Normunds Mežiņš (RJC)