Pabriks: "Gudrās aizsardzības" īstenošanā būtiska valstu politiskā griba un savstarpējā koordinācija

LATVIJĀ I 03.02.2012
Sargs.lv

Pabriks: "Gudrās aizsardzības" īstenošanā būtiska valstu politiskā griba un savstarpējā koordinācija

NATO "gudrās aizsardzības" īstenošanā būtiska ir valstu politiskā griba un savstarpējā koordinācija, uzskata aizsardzības ministrs Atis Pabriks, kurš šādu nostāju paudis NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

Paužot atbalstu "gudrās aizsardzības" attīstībai un īstenošanai, ministrs norādīja, ka šis ir tikai sākumposms ilgstošam procesam ar mērķi celt Alianses spējas, savstarpēji sadarbojoties. Viņš uzsvēra, ka ir ļoti būtiska katras valsts politiskā griba šī mērķa īstenošanā. Ekonomiskās krīzes laikā Latvija ir sapratusi, ka ir svarīgi izvirzīt prioritātes un sadarboties ar partnervalstīm, jo šādos apstākļos tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt aizsardzības spējas.

Tajā pašā laikā NATO aizsardzības ministri bija vienisprātis, ka "gudrā aizsardzība" ir veids, kā palielināt efektivitāti militāro spēju attīstībā, bet nevar būt iemesls aizsardzības budžetu samazināšanai.

Artis Pabriks kā ļoti veiksmīgu "gudrās aizsardzības" piemēru minēja Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, kurā Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas palielināt uzņēmējvalsts atbalstu valstīm, kas nodrošina misijas izpildi, nodrošinot treniņu iespējas NATO gaisa telpā virs Baltijas un paplašinot pakalpojumu klāstu un apjomu. Ministrs norādīja, ka cer uz vienošanos par misijas ilgtermiņa pagarināšanu gaidāmajā NATO Čikāgas samitā, kas Baltijas valstīm ļautu neplānot milzīgas investīcijas patrulēšanai nepieciešamo iznīcinātāju iegādei, bet attīstīt un piedāvāt NATO militārās spējas citās jomās.

Diskutējot par starptautisko operāciju Afganistānā, Artis Pabriks uzsvēra kopējas koordinācijas nozīmi, transformējot un samazinot spēkus Afganistānā, kā arī skaidru NATO lomas definēšanu pēc 2014.gada, jo nebūtu pieļaujama situācija, kas radās Afganistānā pēc PSRS karaspēka izvešanas 1989.gadā.

NATO aizsardzības ministri vienojās par kopīgu mērķi - līdz 2014.gada beigām nodot atbildību Afganistānas drošības spēkiem visā valsts teritorijā un sākt analizēt NATO lomu pēc 2014.gada.

Sanāksmes laikā notika arī Baltijas valstu aizsardzības ministru un ASV aizsardzības sekretāra Leona Panetas tikšanās, kuras laikā tika pārrunāta patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas, dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā, ASV iesaiste Eiropā, kā arī Baltijas reģiona drošības jautājumi. ASV aizsardzības sekretārs Paneta pauda stingru ASV apņemšanos stiprināt ASV ietekmi Eiropas, tostarp Baltijas drošībā.

Aizsardzības ministri diskutēja arī par NATO vadīto operāciju Kosovā, kā arī ar par NATO sadarbības partneru ieguldījumu operācijā Afganistānā.