Rasmusens: NATO var paļauties uz Baltijas valstīm

Pagājušonedēļ es apmeklēju Igauniju, Latviju un Lietuvu. Ir pagājuši gandrīz 8 gadi, kopš šīs valstis pievienojās NATO, bet tās jau sniedz lielu ieguldījumu mūsu kopīgās drošības garantēšanā, savā videoblogā stāsta A.F.Rasmusens.

Igaunijā atrodas NATO Kiberaizsardzības Izcilības centrs, šīs valsts karavīri sniedz nozīmīgu atbalstu mūsu operācijā Afganistānā. Un, par spīti smagajai finanšu situācijai, Igaunijas aizsardzības budžets šogad ir sasniedzis Alianses noteiktos 2% no valsts IKP. Arī Lietuvas loma Afganistānas drošības stiprināšanā ir ļoti liela. Turklāt šī valsts mudina Aliansi vairāk domāt arī par enerģētisko drošību.

Latvija ir uzticama NATO partnervalsts. Latviešu karavīri palīdz veidot jaunu, drošāku Afganistānu. Latvijas ostas un dzelzceļš ir nozīmīgs posms nemilitāro kravu tranzītam uz Afganistānu.

Katrs šo valstu ieguldījums NATO tiek augsti vērtēti.

Latvija, Lietuva un Igaunija visus savus aizsardzības jomas izaicinājumus ir risinājušas inovatīvi. Un inovācija būs NATO rīcības pamatā, stājoties pretī 21.gadsimta drošības izaicinājumiem mūsu sarežģītajā ekonomikas situācijā. Esmu gandarīts, ka visas trīs valstis atbalsta „gudras aizsardzības” iniciatīvu – pārliecinoties, ka mēs tērējam gudrāk, lai attīstītu vajadzīgās aizsardzības spējas.

Piemēram, tā vietā, lai Latvija, Lietuva un Igaunija ieguldītu naudu iznīcinātāju iegādei, NATO gaisa telpu virs Baltijas valstīm sargā sabiedroto Gaisa spēki. Tas ir lielisks „gudras aizsardzības” piemērs. Tā ir labā ziņa gan Baltijas valstīm, gan NATO.

Maijā sabiedrotie tiksies Čikāgas samitā, lai pārrunātu „gudru aizsardzību” un mūsu turpmāko ieguldījumu Afganistānā. Es zinu, ka drošības jomā varu paļauties uz mūsu Baltijas sabiedrotajiem.

NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena blogs