Ziemassvētku kaujas piemin ar leģendāro cīņu rekonstrukciju

Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām cīņām Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Latviešu strēlnieki toreiz vēl dienēja Krievijas impērijas armijas sastāvā un Tīreļpurva mežos pirms 95 gadiem cīnījās pret vācu armiju. 7.janvārī notika leģendāro kauju atceres pasākumi.

Ziemassvētku kauju atceres pasākumos piedalījās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, karavīri, zemessargi un jaunsargi. Atceres pasākumu ietvaros notika piemiņas dievkalpojums Svētās Annas baznīcā Jelgavā, Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos. Antiņu brāļu kapos pieminēja kritušos strēlniekus un Ložmetējkalnā iededza atmiņu ugunskurus.

Kaujām stratēģiskā nozīme, stēlniekiem mērķi lielāki

1916.gada decembrī, kad norisinājās vēsturiskās kaujas, pēc vecā kalendāra vēl bija Ziemassvētku laiks. Latvijā noritēja spraigas cīņas, arī Ložmetējkalnā. Šeit tām bija stratēģiska nozīme – nepieļaut, lai vācu armija pietuvojas Slokas-Ķemeru dzelzceļam un sāk tā apšaudi. Latviešu strēlnieki gan vēlējās vairāk – atspiest vāciešus līdz pat Jelgavai, tā par Ziemassvētku kaujām vēsta telekompānija LNT, uzsverot: lai arī kaujas noslēdzās ar Krievijas armijas uzvaru, tās nesa milzīgus zaudējumus – lielākā daļa no latviešu strēlniekiem bija izsisti no ierindas vai gāja bojā.  

Par spīti lielajiem zaudējumiem, vēsturnieki uzskata, ka šajās kaujās dzima ticība par Latvijas armiju. Kad notika Ziemassvētku kaujas, gaisa temperatūra nokritās līdz pat mīnus 36 grādiem, un strēlnieki to izturēja. Šis fakts nepalika nepamanīts kauju aprakstos tālu aiz Latvijas robežas.

Pieminot 95 gadus senos notikumus, leģendāro cīņu vietā Tīreļpurvā 7.janvārī atkal sprāga munīcija, cīņu rekonstrukcija bija maksimāli pietuvināta reālajiem apstākļiem.

Tīreļpurvā atkal ož pēc pulvera

Uz Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju rekonstrukciju skatītāju pulcējās pat vairāk nekā citus gadus. Dažs no dalībniekiem, pirms devās ”kaujā”, vairākas dienas nodzīvoja SIA "Rīgas meži" atjaunotajās latviešu strēlnieku zemnīcās, vēl dziļāk iejūtoties to dienu cīnītāju ādā, savā reportāžā par 7.janvāra atceres pasākumiem raksta Latvijas Avīze.

Vēsturisko 1916./1917. gadu mijas kauju epizožu rekonstrukcija Kara muzeja Ziemassvētku kauju muzeja „Mangaļi” apkaimē Jelgavas novada Valgundes pagastā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Jelgavas novada pašvaldības atbalstu notiek jau ne pirmo gadu. Tomēr šoreiz kuplāks nekā citās reizēs bija ne tikai dalībnieku, bet arī skatītāju skaits. Palūkoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kara vēstures klubu, kā arī NBS karavīru kaujas inscenējumā bija sanākuši vairāki simti visdažādākā gadagājuma interesentu.

Scenārija autors pulkvedis Jānis Hartmanis iestudējumam bija izvēlējies vienu no Ziemassvētku kauju epizodēm, kurā latviešu strēlnieku vienība no meža frontāli uzbrūk vācu 114. artilērijas baterijas nocietinājumiem, tiek atsista, pārgrupējas, apiet nocietinājumu un tomēr to ieņem. Pirms 95 gadiem tāda kauja patiesi notika, kad strēlnieki, pārrāvuši vācu pirmo aizsardzības līniju, virzījās tālāk uz Jelgavas pusi un aptuveni kilometru no pārrāvuma vietas uzdūrās minētajai baterijai. Tās aprises vēl tagad labi redzamas meža ielokā, kamdēļ varēja kalpot par oriģinālu "kaujaslauku" imitācijai. Strēlniekus tēloja entuziasti no Kara muzeja, Latvijas kara vēstures klubiem un NBS, kamēr "vāciešu" vairākums bija viesi no Lietuvas un Igaunijas, jo latviešiem jau šī loma ne pārāk patīk.

Sarkanai raķetei gaisā uzvijoties, sāka sprakšķēt salūtpatronas, laiku pa laikam, kūdras smalkni gaisā metot, eksplodēja pa kādai piropatronai, latvieši un "vācieši" izkliedza pavēles, uzbruka un atkāpās, atkāpās un uzbruka, bet pāri visam gaisā vējoja šaujampulvera smarža. Kā jau kaujas haosā mēdz gadīties, ne viss ritēja pēc plāna, taču galu galā latvieši "vāciešus" sakāva, un skatītāju prieks bija neviltots.

Kā izrādījās, tad puiši no kara vēstures kluba "Latviešu karavīrs", lai labāk iejustos lomā, pirms tam vairākas dienas un naktis pavadījuši vēsturiskajās vietās "Rīgas mežu" uzbūvētajās Krievijas armijas zemnīcās. Tās atrodamas, no Rīgas puses pa Liepājas šoseju braucot, pirms Ložmetējkalna, vietā, kur ceļa rādītājs norāda pa kreisi uz "Rubeņiem" un Antiņu kapiem. Baļķu zemnīcas atjaunotas pavisam trīs.

SIA "Rīgas meži" ainavu arhitekte Ieva Kraukle stāsta, ka doma izmantot vēsturisko kauju vietas bijušo fortifikāciju rekonstrukcijā uzņēmumā radusies ap 2003. gadu. Sadarbībā ar Kara muzeju kļuvis skaidrs, arī ko un kā veidot. Reiz te bijusi krievu armijas pozīciju otrā līnija. Nekādas cīņas notikušas nav, taču tās nodrošināja komunikācijas un karavīru atpūtu. Būves veidotas tieši tādas, kādas tās savulaik bijušas, paturot prātā, ka uz šīm vietām ekskursijā ved skolēnus, kam stāsta par strēlnieku cīņām. "Uzskatāmība ir vislabākā mācību metode," tā Ieva Kraukle.

Antiņu kapos piemin kritušos strēlniekus

Dažus simtus metru no atjaunotajām krievu pozīcijām atrodas Antiņu kapi, kuros guldīti 1240 Ziemassvētku kaujās kritušie strēlnieki. Pēc kaujas imitācijas sestdienas pievakarē tur notika svinīgais kritušo strēlnieku piemiņas brīdis. Tradicionāli tajā piedalās jaunsargi, aizsardzības ministrs un NBS vadība, kā arī ārvalstu vēstniecību militārie atašeji.

"Tieši pateicoties strēlniekiem, materializējās ideja par Latvijas valsti. Ja nebūtu viņu varonības, lepnuma un uzdrīkstēšanās, arī mēs te droši vien šodien nestāvētu un nedzīvotu Latvijas valstī," uzrunā uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Kā ierasts, svinīgā brīža viens no elementiem bija jaunsargu zvēresta došana pie pieminekļa kritušajiem lāpu un svecīšu gaismā, karavīru klātbūtnē.

Atceres diena beidzās ar atmiņu ugunskuriem Ložmetējkalnā, ko jau var uzskatīt par pasākuma saviesīgo daļu ar karstu tēju un strēlnieku dziesmu dziedāšanu.

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze

Telekompānijas LNT materiāli

Foto: Normunds Mežiņš, RJC