Laikraksts: Dienētgribētāji armijā gaida rindā
Ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ne viens vien Latvijas pilsonis vēlas saistīt savu nākotni, interese par dienestu Latvijas armijā joprojām ir augsta.
Vairāk nekā 1000 kandidātu šogad vēlējās kļūt par karavīriem vai Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) kadetiem, kaut arī viņu bija vajadzīgs trīs reizes mazāk.
Uz vakancēm bruņotajos spēkos vai uz studijām akadēmijā šogad pieteikušies nedaudz mazāk pretendentu, kā pērn. Kā raksta nra.lv, agrāk armijā vairāk pieteicās valsts depresīvo rajonu iedzīvotāji, jo karavīru sociālās garantijas bija kā akmenī iecirstas. Patlaban, krīzes apstākļos, kad daļa no tām ir atceltas vai samazinātas, iespējams, bruņotos spēkus vairs neuztver tikai kā sociālās palīdzības institūciju.
Novembrī NAA notikušajā seminārā par valsts drošības izaicinājumiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube atzina, ka apmēram 1000 cilvēku «stāv rindā uz karavīru vakancēm». Daļa no viņiem dzīvojot depresīvajos rajonos, apmēram puse būtu gatavi aizbraukt no valsts, ja nebūs iespēju ne strādāt, ne mācīties. Tomēr nevar uzskatīt, ka nabadzīgāko reģionu iedzīvotāji armiju uzskatītu par glābšanas riņķi. Tagad pretendenti vairāk izvērtē, kurā karaspēka daļā kadri vajadzīgi. Kad tika meklēts papildinājums Jūras spēku flotilei Liepājā, pieteicās daudzi Kurzemē dzīvojošie.
Dienētgribētāju skaits nedaudz sarucis: šogad pieteicās 1114 kandidāti, pērn – 1201.
Aizsardzības ministrijas (AM) Rekrutēšanas un jaunsardzes centra rekrutēšanas nodaļas vecākā referente Evija Lieģe informē, ka līdz gada beigām bija pieteikušies 1114 kandidāti, no kuriem 620 ir izturējuši atlasi. 2011.gadā bija paredzēts uzņemt 370 karavīrus un kadetus, un tas ir nodrošināts. Pārējiem jāgaida nākamais iesaukums 2012.gadā. Kopumā uz mācībām NAA šogad kandidēja 167 cilvēki.
Nevar izrēķināt matemātiski, cik puišu un meiteņu pretendē uz vienu vietu armijā. «Cilvēki pārdomā. Ir tādi, kuri neiztur medicīnisko pārbaudi, – viņiem konstatē muguras, locītavu un stomatoloģiskas vainas. Nākamais ir fiziskās pārbaudes tests. Tas nav sarežģīts, bet arī tur atsijājas. Tad seko psiholoģiskais tests, un pēc tam izvēlas dienestam derīgos. Militārā dienesta likums prasa pamatizglītību, bet vienādu rezultātu gadījumā priekšroka tiek dota vidusskolas beidzējiem,» nra.lv ar topošo karavīru atlases procesu īsumā iepazīstina Evija Lieģe.
Šogad vēlmi dienēt izteicis 151 jaunsargs un 129 meitenes, no kurām 30 kandidēja uz kadetu vietām NAA. Jaunsargi esot ļoti motivēti jaunieši un vēlas savu dzīvi saistīt ar armiju. «Ir jaunieši, kas domā, – man nav ko darīt, iešu armijā. Viņiem nākas ātri saprast, ka tā nebūs īstā vieta. Toties tie 620, kas izturējuši atlasi, ir gribējuši nokļūt armijā,» uzskata Evija Lieģe.
Antra Gabre, Neatkarīgā rīta avīze