Gaidāms NATO tranzīta kravu pieaugums caur Latviju
Arī ASV telekompānija CNN ziņo, ka Pakistānas ievestā blokāde koalīcijas spēku transportam uz Afganistānu liks NATO kravu tranzītam izmantot maršrutu caur Latviju.
Šonedēļ ASV laikraksts The Christian Science Monitor jau rakstīja, ka Pakistānas transporta koridora slēgšana NATO spēku apgādei Afganistānā likusi ASV armijai pievērsties citiem maršrutiem, no kuriem galvenais ved cauri Latvijai. Vēl pirms Pakistāna slēdza savu robežu NATO un ASV militāro kravu tranzītam, ASV pakāpeniski sāka mazināt tās atkarību no Pakistānas starptautisko spēku apgādei Afganistānā.
2009.gadā ASV armija 90 % no nemilitārajām piegādēm - pārtiku, degvielu, higiēnas preces - saņēma caur Pakistānas ostas pilsētu Karāči. Taču reaģējot uz sestdien notikušo incidentu starp NATO kara aviāciju un Pakistānas armiju, Islamabada slēdza savas robežas NATO kravu tranzītam uz Afganistānu.
Pašlaik ASV aptuveni 40 % no visām Afganistānas piegādēm ir novirzījusi uz ziemeļu transporta koridoru, kas iet cauri Latvijai un Krievijai.
Taču munīcija un ieroči tiek nogādāti pa gaisu uz aviobāzēm Bagramā un Kandahārā.
Ziemeļu maršruts sākas Rīgas ostā, kur no konteineru kuģiem krava tiek pārkrauta uz Krievijas vilcieniem. Krava pēc tam dodas uz dienvidiem cauri Krievijai, Kazahstānai un Uzbekistānai, pēc tam šķērsojot Afganistānas ziemeļu robežu. Kravu pārvešana no Rīgas līdz Afganistānas robežai aizņem desmit dienas. Šādā veidā ASV spēkiem tiek piegādāts viss iespējamais, sākot no datoriem un zeķēm līdz tualetes papīram un dzeramajam ūdenim.
Otrā alternatīva ir dienvidu maršruts, kas iet cauri Kaukāzam, apejot Krieviju. Maršruts iet cauri Gruzijas Melnās jūras Poti ostai, Azerbaidžānas Baku ostai, pēc Kaspijas jūras šķērsošanas nonāk uz sauszemes Kazahstānā, no kurienes preces ar kravas mašīnām tiek vestas cauri Uzbekistānai līdz Afganistānai.
Trešais maršruts atzarojas no ziemeļu maršruta, apejot Uzbekistānu un no Kazahstānas ved cauri Kirgizstānai un Tadžikistānai, kurai ir robeža ar Afganistānu. Taču šo maršrutu apgrūtina sliktie autoceļi Tadžikistānā.
Kaut arī ziemeļu transporta koridora izmaksas ir gandrīz divtik lielas kā Pakistānas maršrutā, tas tik un tā ir lētāks nekā kravu nomešana no gaisa, kas ASV armijai izmaksā 14 000 ASV dolāru (7364 latus) par tonnu. Pēc NATO aprēķiniem, kravu pārvadājums pa zemi izmaksā desmito daļu no gaisa pārvadājumiem.
Tagad lielākā daļa no naudas summas, ko saņēma Pakistāna par kravu tranzītu cauri tās teritorijai, tiks novirzīta Latvijai, Krievijai, Kazahstānai, Gruzijai, Azerbaidžānai un Uzbekistānai, savukārt Pakistānas valdība un tās transporta kompānijas zaudēs līdz 100 miljoniem dolāru gadā.
CNN norāda, ka Latvijas maršrutā ir arī vairākas problemātiskas vietas - kuģiem ir jādodas uz Rīgu, jo citas ostas Baltijas jūrā nav garantēti neaizsalstošas ziemas laikā. Vairākās vietās maršrutā ir arī pazemināta plūsmas caurlaidība, īpaši Afganistānas robežas terminālī Hairatanā. Izskanējušas arī ziņas, ka Uzbekistānā par degvielu un vilcienu netraucētu tranzītu pieprasīti kukuļi, vēsta CNN.
Pirmais ASV nemilitāro kravu izmēģinājuma vilciens no Latvijas uz Afganistānu tika nosūtīts 2009.gada pirmajā pusē.
LETA