Latvijas ārlietu ministrs pārsteigts par Krievijas draudiem izvietot raķetes
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir pārsteigts par Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva draudiem Kaļiņingradā izvietot Iskander raķetes.
Latvija ir pārsteigta par Krievijas Federācijas prezidenta paziņojuma saturu un formu.
Tas noteikti nav NATO un tās dalībvalstu izprovocēts. Mūsuprāt, NATO un Krievijas padomes Lisabonas 2010.gada vienošanās par sadarbību pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē joprojām ir spēkā,” teikts ministra izplatītajā paziņojumā.
„Latvija apspriedīsies ar NATO partneriem, lai vienotos par tālākajiem soļiem un, cita starpā, 7.decembra NATO-Krievijas Federācijas ārlietu ministru tikšanās laikā par šo tēmu diskutētu,” piebilsts paziņojumā.
NATO ģenerālsekretāra reakcija: vilšanās par Krievijas reakciju
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens 23.novembrī paziņoja, ka ir ļoti vīlies par Krievijas draudiem izvietot raķetes uz Eiropas Savienības (ES) robežas, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.
„Doma, ka raķešu izvietošana rajonos kaimiņos Aliansei, ir atbilstoša reakcija, liek ļoti vilties,” pavēstīja NATO ģenerālsekretārs.
Pirms tam Baltā nama amatpersona paziņoja, ka ASV negrozīs savus plānus par NATO iecerētās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu Austrumeiropā. „Pa dažādiem kanāliem mēs esam paskaidrojuši Krievijas amatpersonām, ka Eiropā plānotās pretraķešu aizsardzības sistēmas neapdraud un nevar apdraudēt Krieviju,” paziņoja Nacionālās drošības padomes pārstāvis Tomijs Vitors.
Krievijas prezidents paziņo par raķešu kompleksu izvietošanu
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 23.novembrī pavēstīja, ka Kaļiņingradā tiks izvietoti operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander, ja Kremlis nepanāks vienošanos ar ASV par pretraķešu sistēmu. Ja netiks veikti pasākumi NATO plānu ierobežošanai, „Krievijai Federācija valsts rietumu un dienvidu daļā izvietos modernas ieroču sistēmas, kas varētu tikt izmantotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Eiropas objektu iznīcināšanai,” brīdināja Krievijas prezidents.
Dmitrijs Medvedevs arī piebilda, ka neveiksmīgas situācijas attīstības gadījumā Krievija patur tiesības apturēt arī turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli. Maskava pašreiz arī neizslēdz iespēju, ka tā varētu izstāties no Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START), ko pērnajā aprīlī Krievija parakstīja ar savu ASV.
NATO uzsver, ka pretraķešu aizsardzības mērķis: trešās valstis
Lai gan NATO apgalvo, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķis ir novērst draudus, kurus, piemēram, varētu radīt Irāna, Maskava uzskata, ka tā var tikt izmantota, lai pārtvertu arī Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tādējādi mazinot to atturošā faktora lomu.
ASV aizsardzības projekta ietvaros daļu pretraķešu aizsardzības sistēmas savā teritorijā ir piekritusi izvietot Rumānija un Polija, kā arī Turcija, kura nolēmusi izvietot savā teritorijā NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas radaru staciju.
LETA-AFP