Jūras novērošanas sistēmas projekta kavēšanās var radīt 1,5 miljonu latu zaudējumus

Jūras novērošanas sistēmas projekta sekmīga ieviešana kavējas, tādejādi valstij var rasties 1,5 miljonu latu zaudējumus, apliecināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē lēma par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Ragaciemā, kurs viss norit bez aizķeršanās un pats tornis varētu tikt uzcelts pusgada laikā, bet visas informācijas sistēmas laicīgu palaišanu kavē neskaidrība ap Mērsragā paredzēto toni, kura būvniecība dēļ pašvaldības iebildumiem nav uzsākta.

Jau tuvākajās divās nedēļās Aizsardzības ministrija (AM) ziņos valdībai par radušos situāciju.

Aplēses rāda, ka, būvējot jūras novērošanas sistēmas torni nevis Mērsragā, bet citā vietā, papildus būtu nepieciešami 200 000 latu, 

norādīja Artis Pabriks. Viņš arī uzsvēra, ka šis ir NATO projekts, kurā informācijas sistēmas piegādā kāda spāņu kompānija. Laikus sistēmu tā arī neieviešot, iekārtām var beigties garantijas termiņi, rasties papildu izmaksas un valsts zaudējumi varot sasniegt 1,5 miljonus latu.

2.augustā Ministru kabinets pieņēma Meža zemes transformācijas noteikumu grozījumus, kas atsevišķos gadījumos ļaus valdībai bez attiecīgās pašvaldības būvvaldes izdotas atļaujas veikt zemes transformāciju. Iepriekš pašvaldības būvvaldei bija tiesības neatļaut meža zemes transformāciju, arī gadījumos, ja par atļauju būvēt jau lēmis Ministru kabinets.

AM pēc šo noteikumu pieņemšanas informēja, ka pagaidām neplāno izmantot valdībā pieņemtos grozījumus Meža zemes transformācijas noteikumos, lai panāktu Jūras novērošanas sistēmas torņa būvniecību Mērsragā.

LETA