Izvēlēta krustmāte topošajam Krasta apsardzes patruļkuģim Cēsis

Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles krasta apsardzes jaunā patruļkuģa „Cēsis” krustmāti jeb aizbildni ir izvēlēta Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne, un par kuģa saistību ar Cēsīm liecinās Cēsu novada ģerbonis.

Ņemot vērā vēsturisko aspektu, ka patruļkuģa „Cēsis” leģenda saistīta ar Cēsu kaujām, par kuģa krustmāti izraudzīta Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja vadītāja, galvenā krājuma glabātāja, atbildīgā par ekspozīcijām, izstādēm un muzeja izglītojošo darbu - Dace Tabūne. Pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” šo faktu apstiprināja, nosūtot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotilei oficiālu vēstuli.

Kopš 1976. gada strādājot muzejā, Dace Tabūne ir izpelnījusies kolēģu cieņu un atzinību par profesionalitāti, erudīciju, pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu muzeja attīstībā. Tāpēc, atsaucoties Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju aicinājumam no cēsnieku vidus izraudzīt krustmāti jaunam kuģim, izvēle par Daci Tabūni šķita dabiska un godam pelnīta.

Dace Tabūne atbild par muzeja darbu kopumā, bet patlaban svarīgākais ir „turēt roku uz pulsa” pabeidzot muzeja ēkas Cēsu Jaunās pils restaurāciju un topošās vēstures un interjera ekspozīcijas veidošanu.

Par savu jauno misiju, Dace Tabūne saka: ”Man izrādītā uzticība ir jauks pārsteigums un būs arī jauks pienākums, kuru veikšu ar prieku.

Ceru, ka pratīšu savu darbošanos izvērst tā, lai interesanti būtu gan kuģa komandai, gan maniem kolēģiem, gan pilsētai, kuras vārdu nest pasaulē ir arī viens no maniem tiešajiem darba pienākumiem.

Patruļkuģa "Cēsis" būve uzsākta 2010.gada maija beigās un tā norit pēc plāna.

Pamatojoties uz MK lēmumu, Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar akciju sabiedrību „Rīgas kuģu būvētava” par piecu krasta apsardzes patruļkuģu būvi un iegādi. Patruļkuģu nosaukumi tika izraudzīti atbilstoši nozīmīgākajām brīvības cīņu norises vietām Latvijas vēsturiskajos novados: Kurzemē, Zemgalē, Augškurzemē (Sēlijā), Vidzemē un Latgalē. Ar Latvijas Kara muzeja speciālistu palīdzību apzinot nozīmīgākās Latvijas armijas kauju norises vietas šajos novados, tika pieņemts lēmums patruļkuģiem dot nosaukumus „Skrunda”, „Cēsis”, „Viesīte”, „Jelgava” un „Rēzekne”, ievērojot minēto vietvārdu secību, kas atbilst hronoloģiskajai kauju norisei Brīvības cīņu laikā. Paredzēts, ka jaunie kuģi veiks ne tikai patrulēšanas un glābšanas darbus, bet tos varēs aprīkot arī ar naftas savākšanas un mīnu meklēšanas un iznīcināšanas iekārtām.

Daiga Janševska, Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs