AM atvērta priekšlikumiem likumprojektam par mediju kontroli izņēmuma stāvokļa gadījumā
Aizsardzības ministrija (AM) kā likumprojekta „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” izstrādātāja ir atvērta konstruktīviem un pamatotiem priekšlikumiem par mediju kontroli izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā, norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas 15.jūlijā rīkotajā diskusijā par likumprojektu, kas ārkārtējo situāciju un apdraudējuma gadījumos pieļauj valdībai veikt plašsaziņas līdzekļu kontroli un citus informatīvās telpas drošības pasākumus, ministrs sacīja, ka likumos nevar paredzēt visas situācijas un tādā gadījumā ir citi likumdošanas regulējošie akti.
„Uzskatu, ka par 90 procentiem šis likums ir gatavs apstiprināšanai. Taču jebkurā gadījumā esam vienmēr bijuši atvēri konstruktīviem un pamatotiem priekšlikumiem, kurus varētu izskatīt un tajā iekļaut, vai mainīt esošos,” atzīmēja Artis Pabriks. Iepriekšējais likums ir novecojis un daudz vairāk ierobežo indivīda un sabiedrības tiesības, tādēļ pēc iespējas ātrāk būtu jāmaina, uzskata ministrs, paužot arī:
Sabiedrībai būtu jābūt gatavai īstermiņā ierobežot savas tiesības valsts ilgtermiņa pastāvēšanas vārdā.
„Vienmēr esmu iestājies par pēc iespējas lielākām indivīda tiesībām. Taču šajā likumā ir daudz vairāk ierobežojumu nekā tikai mediju - kopumā to ir 33. Uzskatu, ka dažkārt mediji var būt apdraudējums karavīru drošībai, informējot sabiedrību par noteiktām militārām situācijām, jo ne vienmēr mediji ir neatkarīgi. Tāpat ir daudzi retranslētie mediji, kuru saturu kara stāvokļa gadījumā būtu grūti kontrolēt un garantēt to neitralitātes saglabāšanos, sacīja ministrs.
Attēlā pa kreisi – Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps un politologs Toms Rostoks diskusijā Kara muzejā. Fonā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un NAA Aizsardzības zinātnes pētniecības centra profesors atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš. Attēlā pa labi – Diskusijas dalībnieki 15.jūlijā Latvijas Kara muzejā. Foto: Normunds Mežiņš, RJC.
Ārpolitikas pētnieks Toms Rostoks sākotnēji uzskatījis, ka izņēmuma stāvokļa laikā indivīdu un mediju tiesības neapšaubāmi būtu jāierobežo un valsts izdzīvošanas vārdā jābūt gataviem, ka mediju darbība tiktu apturēta. Taču politiķu un mediju attiecības vienmēr bijušas aizdomu pilnas, un mediji uzskata, ka pie varas varētu nonākt politiķi, kas ļaunprātīgi ierobežotu iedzīvotājus un masu saziņas līdzekļus. „Tādēļ tas lielā mērā ir jautājums par sabiedrības un valdības attiecībām. Pirmkārt, jānodefinē skaidri, kādos apstākļos var piemērot izņēmuma stāvokli, jo var būt situācija, kad nav saprotams, cik liels ir apdraudējums un vai to nepieciešams darīt. Otrkārt, jānosaka, vai likums tiek pieņemts pilnā apmērā vai tikai daļēji,” klāstīja Rostoks, piebilstot, ka būtu vajadzīga lielāka komunikācija starp medijiem un valdību.
Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre Madara Fridrihsone pauda viedokli, ka kara laikā būtu nepieciešami ierobežojumi, taču šajā gadījumā būtu jāpadomā par tehnoloģiju attīstību un tā saucamo pilsonisko žurnālistiku, kad ikviens iedzīvotājs par aktuālāko informāciju var informēt sabiedrību un kara stāvokļa laikā tādējādi sniegt ziņas arī valsts ienaidniekiem. Tādā gadījumā mediju satura kontrole vai aizliegšana nedarbotos. Un gadījumā, ja informatīvā telpa tiktu pilnībā noslēgta, iedzīvotājos rastos neziņa un līdz ar to panika, sacīja Fridrihsone.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā nav obligāti, ka stājas spēkā visi likumā minētie ierobežojumi. Tāpat viņš uzsvēra, ka nevienā likumā nevar paredzēt visas situācijas, bet, lai izlemtu par ārkārtas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanu, valdībai jebkurā gadījumā būs jākonsultējas ar ekspertiem, kas ar šiem jautājumiem ikdienā strādā.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Jānis Pleps diskusijas laikā norādīja, ka šajā likumā vajadzētu paredzēt efektīvu tiesiskuma kontroli un ka ikvienam ir tiesības tiesā pārsūdzēt šī stāvokļa izsludināšanu. Viņš uzskata, ka arī izņēmuma stāvokļa laikā cilvēktiesībām un valsts drošības jautājumiem jābūt līdzsvarotiem, bet samērīgums ir tas, kurā valstis visbiežāk kļūdās.
LETA-NOZARE.LV