Iedzīvotājus aicina atcerēties par drošību uz ūdens peldsezonas laikā

10.jūnijā Daugavas krastā pie Salu tilta notika sabiedrības informēšanas kampaņas „Jūra nav līdz ceļiem” atklāšanas konference. Tajā iedzīvotāji tika informēti par kampaņas mērķiem un plānotajiem pasākumiem, iepazīstināti ar vispārējo statistiku, problēmām un risinājumiem saistībā ar drošību uz ūdens.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotile sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), Rīgas pašvaldības policiju (RPP) un apdrošināšanas uzņēmumu AAS “Balta” aicināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem, vasaras sezonā atrodoties uz ūdens vai tā tuvumā.

Sabiedrības informēšanas kampaņas mērķis ir vērst iedzīvotāju uzmanību uz profilaktiskiem drošības pasākumiem, atrodoties uz ūdens un tā tuvumā, lai, nonākot nelaimē, cilvēki zinātu, kā rīkoties, glābjot savu un līdzcilvēku dzīvības. Akcijas notiks visas vasaras garumā vairākās Latvijas pilsētās.

Statistika liecina, ka nelaimes gadījumu skaits uz ūdens gada karstajos mēnešos strauji pieaug. Šā gada sešos mēnešos dzīvību  zaudējuši jau trīsdesmit cilvēku.

Lai arī riska grupā ir cilvēki vecumā no 16 līdz 35 gadiem, speciālisti aicina arī vecākus uzmanīgi pieskatīt savas atvases, jo katru dienu tiek saņemti trīs līdz septiņi ziņojumi par ūdenstilpņu tuvumā pazudušiem bērniem.

Lai patīkamā atpūta pie ūdens neizvērstos par traģēdiju, ir būtiski ievērot vairākus drošības pasākumus.

Sagatavošanās drošai peldēšanai

• Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir vismaz +18C.
• Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Peldvietas krastam jābūt lēzenam. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume.
• Nav ieteicams doties peldēties vienam.
• Pirms ieiešanas ūdenī jābrīdina krastā palikušie par to, cik ilgi un tālu plānots peldēt.
• Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt pieaugušo uzraudzībā.
• Ja neproti labi peldēt, pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu jābrīdina citi. Pirms vizināšanās ar laivu jāuzvelk glābšanas veste.
• Peldēties alkohola reibumā ir bīstami dzīvībai. Ūdenī nedrīkst atrasties stipra vēja vai negaisa laikā. Nav ieteicams peldēties naktī.

Atrodoties ūdenī

• Nelec ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta, jo tas var radīt smagas galvas un mugurkaula traumas!
• Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī ej lēnām, tādējādi izvairoties no krampjiem! Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām, pārtrauc peldēšanos!
• Nepārvērtē savus spēkus un nedižojies citu priekšā ar savu peldēt prasmi!
• Ūdenī nejokojies, saucot: «Palīgā! Slīkstu!»! Situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens tev vairs nepievērsīs uzmanību.
• Nepeldi aiz bojām! Nepeldies ūdenstilpnēs, kur tas ir aizliegts!
• Ja esi iekļuvis straumē, saglabā mieru, peldi pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam!
• Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nepeldi tālu no krasta, jo piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst, vējš var to iepūst dziļumā vai aiznest pa straumi!
• Pirms nodarbošanās ar ūdenssportu vai vizināšanās ar peldlīdzekli uzvelc glābšanas vesti!

Bērnu drošība uz ūdens

• Pirms ļaut bērniem doties ūdenī, vecākiem jāpārbauda, vai izvēlētās peldvietas gultne nav bedraina vai dūņaina
• Bērnam dodoties ūdenī, pieaugušajiem jāatrodas tuvumā, lai nepieciešamības gadījumā varētu steigties palīgā.
• Pieaugušajiem obligāti jāpieskata arī tie ūdenī esošie bērni, kuri māk peldēt - bērni var pārvērtēt savas spējas vai arī viņiem var sākties krampji.
• Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli, kura dēļ bērns var zaudēt līdzsvaru.
• Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, bērnam obligāti jābūt drošības vestei. Peldlīdzekļos nedrīkst izmantot „drošības jostas”, jo, laivai apgāžoties, bērns pakļūs zem ūdens.
• Ja pie mājas ir dīķi, baseini vai akas, tie jānorobežo tā, lai bērni netiktu tiem klāt. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību un, sniedzoties pēc tām, var iekrist ūdenī.

Glābšanas pasākumi

• Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas jānovērtē situācija un savas spējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš ir labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
• Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kas slīkstošajam palīdzēs noturēties virs ūdens.
• Nelaimes gadījumā nekavējoties jāizsauc glābēji, zvanot pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk jānorāda nelaimes vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Gadījumā, ja cietušais no ūdens jau izvilkts vai izkļuvis pats un glābšanas darbi nav nepieciešami, ātro palīdzību jāizsauc, zvanot pa tālruni 113.

Foto: Laura Dūša, Anna Zemblicka