Karavīri un aizsardzības nozares darbinieki stāsta par iespaidiem Nordea Rīgas maratonā
Ir agrs un saulains svētdienas rīts, 22.maijs, bet Rīgas ielās valda brīvdienas rītam neierasta rosība. Pa Vecrīgas šaurajām ielām un Rīgas tiltiem 11.novembra krastmalas virzienā braši dodas lieli un mazi. Kādam tas jau ir iesildīšanās skrējiens pirms starta, citam, vienkārši būt klāt un atbalstīt ar savu klātbūtni.
Ir klāt viens no sen gaidītākajiem notikumiem daudziem skriešanas sporta cienītājiem – Nordea Rīgas maratons. Starta koridoros, un pat ārpus tiem – tie, kuri uz starta līniju ieradušies nedaudz vēlāk, pulcējas skrējēji, kuri vēlas pierādīs savus spēkus, noskrienot maratona un pusmaratona distances. Atskan starta šāviens un skrējēju straume aizplūst pa trasi. Skrējiena dalībnieki, kuri nav tikuši starta koridoros, gan vēl vieglā solī skrien uz vietas, jo nav jau joka lieta, ja vienlaikus uzsāk skriet vairāki tūkstoši. Tam ir arī sava pozitīvā puse – šādos apstākļos nez vai tiks pieļauta viena no lielākajām skrējēju kļūdām – ļauties sacensību drudzim un starta eiforijā uzsākt skrējienu pārāk ātrā tempā, tādējādi riskējot gan ar veselību, gan ar spēku zaudēšanu un nespēju sasniegt finišu, kur nu vēl šķērsot izaicinošo kalniņu Ogļu ielā, Ķīpsalā, tuvojoties finišam. Tie, kuri skrējuši maratonu, sapratīs par ko ir runa! Nedrīkst nepalielīt arī izcilo Ķīpsalas dzirdināšanas punktu, kura darbinieki savus pienākumus veica lieliski un bija ļoti pretimnākoši, īpaši, kas attiecās uz ūdens sūkļu izsniegšanu saules tveicē nogurdinātajiem skrējējiem.
Priecē tas, ka šogad maratons guvis lielu atsaucību arī karavīru, zemessargu un aizsardzības nozares darbinieku vidū. Nordea Rīgas maratona organizatoru aicinājumam piedalīties dažādās maratona distancēs, atsaucās vairāk nekā 60 karavīru, zemessargu un aizsardzības nozares darbinieku, no kuriem aptuveni 20 karavīru un zemessargu savus spēkus, fizisko sagatavotību un izturību pierādīja maratonā, noskrienot – 42 195 metrus. Pusmaratona skrējienam reģistrējās vairāk nekā 15 karavīri un zemessargi, 10 kilometru skrējienam – aptuveni 15, savukārt 5 kilometriem pieteicās vairāk nekā 10 aizsardzības nozares pārstāvju.
Arī Hamburgā, Vācijā, 21.maijā norisinājās starptautiskais HaSpa Hamburgas maratons, kurā Nacionālos bruņotos spēkus pārstāvēja majors Rolands Moļņiks no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba.
Sargs.lv aicināja Nordea Rīgas maratona un HaSpa Hamburgas maratona dalībniekus pastāstīt par iespaidiem un lielākajiem izaicinājumiem šī gada maratonā.
NBS Sporta kluba pārstāve Dace Traniņa jau trešo reizi piedalījās klasiskajā maratonā. Viņa stāsta, ka kopējie iespaidi par maratonu ir ļoti pozitīvi. Viss bija labi organizēts. Gribējās biežākas norādes par noskrieto kilometru daudzumu, īpaši sākumā zināt, kur ir 5 km un 10 km, lai sadalītu spēkus visai distancei. "No visiem trīs maratoniem, kurus esmu skrējusi Rīgā, jāatzīst, ka šis bija vislabākais. Bija pārdomāts par lielo cilvēku masu, kas ir jāuzņem un jānodrošina ar ūdeni, ēdienu, ģērbtuvēm. Šoreiz arī tualetes bija pietiekošā skaitā. Pēc finiša bija ekskluzīva iespēja izmantot masāžas pakalpojumus."
Majors Rolands Moļņiks no NBS Apvienotā štāba jau trīs reizes ir piedalījies Haspa Hamburgas maratonā. Viņš stāsta, ka lielākais izaicinājums jebkura maratona laikā ir spēja pārvarēt nogurumu, kā arī tikt galā ar krampjiem kājās, kas rodas muskuļu pārslodzes rezultātā. Šogad Hamburgas maratons notika mēnesi vēlāk nekā parasti, tādejādi tas izrādījās otrs karstākais maratons 26 gadu laikā kopš tā norises. Majors norāda, ka īstais maratons sākas pēc 30 kilometriem. Jāiemācās ieklausīties savā ķermenī. Bieži vien cilvēki, kas pārvērtē savas spējas, nespēj veikt šo distanci līdz galam.
Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta pārstāvis Olevs Nikers (Nr.939) klasisko maratonu skrēja jau otro reizi un ir gandarīts, ka rezultāts ir par 23 minūtēm ātrāks (3:28) nekā iepriekš (3:51). Un tas viss vēl pēc dalības laivu braucienā iepriekšējā dienā. Viņš stāsta, ka pirmo reizi Nordea Rīgas maratonā piedalījies 2008.gadā - 5 km skrējienā, 2009.gadā - jau pusmaratonā, savukārt 2010.gadā viņš pirmo reizi skrēja klasisko maratonu. Olevs uzsver, ka sekmju galvenais iemesls maratonā ir pareizi izvēlēti apavi, regulāri treniņi pirms tam - visa gada garumā, iepriekšējā vakarā liels šķīvis ar makaroniem un rītā pirms skrējiena - auzu pārslu putra ar medu, kā to iesaka profesionāļi! Viņš arī norāda, ka trase bija ļoti laba un agrais rīta skrējiena sākums nodrošināja to, ka nebija vēl vairāk "kritušo". "Mana personīgā taktika bija lēnāks skrējiens pirmos 21 km, uz otru pusi - "iedzenot" pārējos un apmēram 28 kilometrā panākot "tempa turētāju" ar uzrakstu 3h30 un finišējām arī gandrīz kopā," ar gandarījumu stāsta Olevs Nikers. Pēc finišēšanas viņš sniedza arī līdzjutēja atbalstu draugiem, kuri piedalījās 5 km skrējienā.
Komandkapteinis Juris Roze no NBS Jūras spēku flotiles klasisko maratonu (42 195m) skrēja jau trešo reizi. Viņš norāda, ka bija ideāli laika apstākļi, jauka kompānija un kolosāli līdzjutēji (tai skaitā ūdens padevēji un „stūmēji”). Lieti noderējis arī kundzes un meitas atbalsts. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem komandkapteinis J.Roze min starta sagaidīšanu, jo tālāk viss jau aizgājis pats no sevis.
Majoru Mārtiņu Sirmo no Nodrošinājuma pavēlniecības droši var dēvēt par Nordea Rīgas maratona guru – jo viņš ir piedalījies visos Nordea Rīgas maratonos. Majors M.Sirmais stāsta, ka sajūtas ir fantastiskas un šis bija viņa ātrākais skrējiens zem trīs stundām. Viņš arī norāda, ka lielākais izaicinājums bija noturēt tempu līdz finišam, jo pēc 30 kilometriem iestājās spēku izsīkums. To, ka treniņu sviedri atmaksājas, saprot pēc finiša.
Arī majoru Andreju Liepu no NBS Jūras spēku flotiles var droši dēvēt par klasiskā maratona ekspertu - šis maratons viņam jau bija 16. Kopš skolas noskrieti tikai trīs pusmaratoni, no kuriem pēdējais bija šā gada 8.maijā. Majors norāda, ka šogad nebija tik labvēlīgi laika apstākļi, lai sagatavotos maratonam, tāpēc piecu-sešu gadu laikā tas ir sliktākais maratons rezultāta ziņā (sargs.lv: ne katram ir pa spēkam sasniegt finiša līniju ar rezultātu - 3:13:37,1). Labāko rezultātu majors sasniedzis 2008.gadā - 2:57:26. Majors Liepa stāsta: „Skrēju tāpat vien, necenšoties labot rezultātu, jo zināju, ka tik un tā labs nebūs. Man, protams ir žēl, ka dažiem pēc finiša bija problēmas, tā jau gadās, kad nav kaut kas darīts atbilstoši apstākļiem - nav dzerts ūdens, vai pārvērtējuši savas spējas.
Virsleitnants Māris Ābele no NBS Štāba bataljona klasiskajā maratonā piedalījās trešo reizi un jau var lepoties ar nozīmīgiem sasniegumiem šajā distancē - vēl pērn, viņš izcīnīja Latvijas čempiona titulu, uzvarot Valmieras maratonā. Arī Nordea Rīgas maratonā sasniegums ir vērā ņemams - izcīnīta augstā 9.vieta (no Latvijas skrējējiem - 3.vieta), ar rezultātu - 2:34:00. Virsleitnants M.Ābele stāsta: "Mans trešais maratons tika gaidīts ar nelielām bažām, jo pēdējo mēnesi treniņos netika veikts tas, kas iepriekš plānots. Nesanāca izskriet nevienu garāku skrējienu, kuri nepieciešami maratonistam – 30-35 km. Pēdējā mēnesī piedalījos NBS sacensībās militārajā daudzcīņā un krosā, kuros tika gūtas arī uzvaras. Tā nu bija pienākusi maratona diena ar agro startu - plkst.8:30. Šķiet, ka iepriekš tik agri esmu startējis tikai atsevišķās disciplīnās militārās pieccīņas sacensībās. Labi, ka iepriekš pirms darba ap plkst.7:30 pāris reizes biju izmēģinājis, kā ir tik agri skriet. Sākumā bija grūti, bet ar katru reizi jau labāk.
Tā nu stāvu uz starta līnijas priekšējās rindās un gaidu starta šāvienu ar domu, ka jāiesāk brīvi, prātīgi, ar labu sajūtu un nav jāpievērš uzmanība skrējējiem, kuri traucas garām. Gan jau lielāko daļu skrējiena gaitā apdzīšu.
Līdz kādam 23.km īsti pat nav ko piebilst. Skrienu savā tempā-ap 3:35-38 uz km, kopā ar pāris pusmaratona un dažiem maratona dalībniekiem. Var pat teikt, ka „sēžu astē” tur kur pretvējš un izlienu priekšā tikai pāris reizes. Pēc 23.km diemžēl palieku viens, pirms vēl mēģinu uzmundrināt kādu maratonistu, lai neatpaliek, bet pēc brīža jūtu, ka sāku no viņa krietni attālināties un līdz finišam tā arī noskrienu viens, ja neskaita, ka samērā straujā tempā ap 33.km aizskrienu garām kaimiņam no Igaunijas, kurš par ātru bija iesācis šo distanci. Ķerot kādu priekšā skrejošu parasti temps aug un paskatos, šķērsojot kārtējo km atzīmi, ka tas ir bijis 3:33 uz km. Esmu apmierināts, ka skrējiena temps joprojām ir līmenī. Daudzu dēvēto „35.km lūzienu” neesmu izjutis savos iepriekšējos divos maratonos un arī šoreiz jušanās laba. Samērā ievērojams tempa kritums seko 37. un 38.km, kad jāskrien pa Ķīpsalu. Man jau šķiet, ka tas saistīts ar vientulību, tukšumu, kas tur valdīja. Pietrūka atbalsta, citu emociju, kas ļautu noturēt samērā labi uzņemto tempu, bet prieks, ka atkal temps tika uzņemts uzskrienot atpakaļ uz Vanšu tilta. Tā pēdējos divos kilometros parādījās „otrā elpa” un temps atkal auga, pēdējos kilometrus noskrienot aptuveni 3:37. Finišs tika sasniegts ar labām sajūtām un ar personīgo rekordu-2:34:00, iepriekšējo rezultātu, kad uzvarēju LV čempionātā Valmierā iepriekšējā gadā, labojot par gandrīz 2 minūtēm. Mēnesi vēl pirms maratona bija plāns noskriet ap 2:32 un ātrāk, bet ņemot vērā izdarīto darbu, uzskatu, ka šis rezultāts tam ir atbilstošs un esmu gandarīts!"
Seržantam Aigaram Kalējam no NBS Instruktoru skolas šis bija pirmais maratons, un rezultāts ir fantastisks -finiša līnija sasniegta zem trīs stundām. Viņš stāsta, ka ir guvis daudz pozitīvu iespaidu. Nerakstītais maratona likums darbojās un īstais maratona skrējiens sākās pēc 30 kilometriem. Ja līdz tam viss bija komfortabli, tad pēc sākās jau zināmas grūtības. Seržants A.Kalējs uzsver, ka pirmais maratons pievarēts un tagad jādomā par jauniem pārbaudījumiem un izaicinājumiem!
Virsleitnants Andrejs Arājs no Militārās policijas Nordea Rīgas maratonā piedalījās jau ceturto reizi. Šogad viņš skrēja pusmaratonu – 21 097 m. Virsleitnants A.Arājs stāsta, ka skrienot guvis ļoti pozitīvas emocijas, jo izdevās sasniegt plānoto – bez īpašas gatavošanās noskriet zem pusotras stundas – finiša līniju sasniedzot 1:29:05. Pozitīvas sajūtas veicināja arī tas, ka visu distanci plecu pie pleca viņš skrēja ar savu brāli, kuram šis bija pirmais pusmaratons. Lielākais izaicinājums bija noskriet zem pusotras stundas. Viņš norāda, ka trasē bija garas taisnes, kas padarīja skrējienu psiholoģiski grūtāku nekā citus gadus. Grūtības radās arī pēdējos četros kilometros - pēc enerģijas želejas lietošanas parādījās asas sāpes aknu rajonā. Prieks, ka sanāca uzvarēt iekšējo cīņu un nemazināt tempu! Virsleitnants A.Arājs uzsver, ka sacensībās nevajadzētu lietot nepārbaudītus enerģijas avotus un ir ļoti svarīgi distancei sagatavoties. Šajā vasarā viņš ieplānojis skriet vēl pāris pusmaratonus.
Virsleitnants Ingus Puga no Militārās policijas Nordea Rīgas maratonā skrēja pirmo reizi. Viņš dalās ar iespaidiem 10 kilometru skrējienā un stāsta, ka lielākais izaicinājums bija skriet, skriet ātri, nedaudz traucējis karstums. Virsleitnants I.Puga uzsver, ka viss bija labi noorganizēts, rezultāts un vieta ir laba. Arī viņš uzver, ka skrējiena sākumā daudz laika aizņēma izlaušanās cauri lēnāko skrējiena dalībnieku pūlim.
Sargs.lv pateicas visiem, kuri atsaucās un dalījās ar saviem iespaidiem! Uz tikšanos nākamajā Nordea Rīgas maratonā!