Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojas par ciešāku sadarbību (papildināta)
Baltijas valstu aizsardzības ministri 26. maijā tikās Liepājā un pārrunāja esošo un turpmāko sadarbību aizsardzības jomā.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene un Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs vienojās par konkrētām aizsardzības jomām, kurās tiks veikt padziļināta izpēte un analīze, lai pēc tam varētu īstenot trīspusējus sadarbības projektus.
"Mēs nonācām pie vairākiem pozitīviem secinājumiem, kā uzlabot sadarbību Baltijas valstu starpā, turklāt vienojāmies gan par sadarbības juridisko ietvaru, gan par praktisko pusi," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Nolēmām, ka Baltijas valstu sadrbībai jābūt savietojamai ar Ziemeļvalstu sadarbību NORDEFCO."
Tāpat ministri apsprieda patrulēšanu NATO gaisa telpā virs Baltijas jūras un apstiprināja savu apņēmību veicināt uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu šai misijai, kas ir būtiski, lai nodrošinātu tās pagarināšanu pēc 2014.gada.
Pēc diskusijām ministri apmeklēja Jūra spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolu, kā arī noskatījās paraugdemonstrējumus jūrā no jaunā flotiles patruļkuģa Skrunda klāja.
Tikšanās noslēgumā ministri parakstīja komunikē par turpmāko sadarbību, lai veicinātu Baltijas valstu aizsardzības sistēmu integrāciju.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pēc tikšanās atzina, ka vienīgais šķērslis Baltijas valstu veiksmīgai sadarbībai aizsardzības jomā ir Latvijas un Lietuvas salīdzinoši mazie aizsardzības budžeti, ziņo LETA.
Satraukumu par Latvijas un Lietuvas nepietiekamo aizsardzības jomas finansējumu pauda arī Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs: „Tas rada satraukumu. Šī iemesla dēļ Latvija nebija spējīga akceptēt Baltijas aizsardzības koledžas nākamā gada budžetu, kas nodrošinātu koledžas veiksmīgu attīstību nākotnē.” Viņš uzsvēra, ka Igaunija negribētu piedzīvot tādu situāciju, ka Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžets kopā ir tikpat liels kā Igaunijai. Igaunija tuvāko gadu laikā ir apņēmusies savu aizsardzības budžetu palielināt līdz NATO nospraustajam mērķim – 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Kā atzina Artis Pabriks, Latvijas aizsardzības budžets „nav piemērots mūsu aizsardzības vajadzībām un ir jācenšas šo situāciju mainīt”. Ministrs arī norādīja, ka tas traucējot veidot kopīgu Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā: „Nevaram būvēt Latvijas aizsardzību uz savu kaimiņu rēķina.” Latvijas aizsardzības budžets pašlaik ir 1 procents no iekšzemes kopprodukta.
Foto: Gatis Dieziņš, RJC