Riekstiņš: NATO pārmetumi par mazo budžetu aizsardzībai jāuztver nopietni
NATO pārmetumi par mazo Latvijas aizsardzības budžetu jāuztver nopietni, tas var radīt draudus vidējā un ilgtermiņā, LNT televīzijai sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Pēdējos gados Latvija ievērojami samazinājusi finansējumu no valsts budžeta aizsardzības jomai. „Alianse to saprot, Latvija jau nav vienīgā valsts, kura pārdzīvo ekonomisko krīzi,” skaidroja vēstnieks. NATO brīdinājumu saņēmušas arī vairākas citas NATO dalībvalstis. Māris Riekstiņš īpaši uzsvēra to, ka pēdējā NATO dalībvalstu vadītāju samitā akcentēts solidaritātes princips: „Mēs nevaram būt tikai patērētāji un paļauties, ka kāds mūs sargās. Ja ilgtermiņā nespēsim pildīt apņemšanos, ko izteicām stājoties NATO, uz mums var sākt skatīties savādāk.”
Attēlā - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācības Ghormach 2011.gadā. Foto: Gatis Dieziņš, RJC.
Arī izdevniecības The Economist grupā ietilpstošais laikraksts European Voice nule vērsis uzmanību uz NATO jauno dalībvalstu sarūkošajiem aizsardzības budžetiem, kas nesasniedz Alianses noteikto apjomu - 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Laikraksts brīdina, ka taupīšana uz aizsardzības rēķina izraisa ASV neapmierinātību.
„Slovākijā turpinās sarunas par budžetu un cīņa ir par to, vai aizsardzības budžetam tērēt mazāk kā 1% no IKP vai mazliet vairāk, taču ir gandrīz droši, ka šis skaitlis būs mazāks par pagājušā gada 1,3% no IKP. Lietuvas aizsardzības budžeta izdevumi samazinājušies zem 0,9%, Latvijas izdevumi pagājušā gadā bija 1%. Tikai Polija (1,9%) un Igaunija (1,8% ar solījumu šogad t palielināt) pietuvojušās alianses 2% mērķim,” raksta laikraksta Austrumeiropas un Centrāleiropas reģiona komentētājs.
„To ir viegli saprast. Aukstais karš ir beidzies. Krievija, kā izskatās, ar grūtībām spēj kontrolēt Ziemeļkaukāzu, kur nu vēl draudēt savām kaimiņvalstīm. ASV vadītās misijas Irākā un Afganistānā ietekmējušas transatlantisko noskaņojumu. Vēlētājiem ir apriebusies nodokļu palielināšana un budžeta izdevumu apgriešana, kas tieši ietekmē viņu labklājību, veselību, izglītību un transportu.
Aizsardzības budžets ir viegls mērķis, ko apgriezt.
Laikraksts brīdina, ka Eiropa nevar mūžīgi bez maksas dzīvot uz ASV aizsardzības budžeta rēķina. Arī likumdevēji Vašingtonā saskaras ar smagām izvēlēm – viņiem jāsatraucas par lietām, kas tieši saistītas ar viņu nacionālo drošību, kā kosmoss, Ķīna, kiberkarš un enerģētikas piegādes. Drošības garantēšana bariņam nepateicīgu izšķērdētāju reģionā ar zemu prioritāti ir nepārliecinošs arguments. ASV kūtrajam atbalstam Lielbritānijas un Francijas virzītajam plānam ieviest lidojumiem aizliegumu zonu virs Lībijas vajadzētu raisīt satraukumu. Tomēr, pēc laikraksta novērtējuma, ASV noteikti saglabās zināmu militāro klātbūtni Eiropā.
„Arktisko ziemeļu pieaugošais nozīmīgums veicinās attiecības ar Norvēģiju. Nafta un Izraēla nozīmē, ka ASV ir nepieciešams atrasties Vidusjūrā. Bet kā ar valstīm pa vidu? Šis jautājums nesatrauc Franciju un Vāciju, jo tās var atļauties sevi aizsargāt pašas. Bet valstis, kas atrodas tālāk uz dienvidiem un austrumiem, - Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju -, kā arī
Latviju, Lietuvu un Igauniju vajadzētu satraukt ASV entuziasma mazināšanās par to aizsardzību.
„Situācija ir vienkārša - ar NATO valstu atbalstu, īpaši ASV, bijušajām komunistiskajām valstīm nav daudz par ko raizēties. Ja tās būtu vienatnē, tām nāktos trīskārt palielināt savus aizsardzības budžetus, lai spētu garantēt savu drošību, piemēram, iegādājoties savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, militārās lidmašīnas un izveidojot vērā ņemamus sauszemes spēkus.” Laikraksts norāda, ka aizsardzības budžeta samazināšana ir neracionāla taupīšana. „Demonstrēt amerikāņu politiķiem, ka valsts ir gatava sniegt nopietnu ieguldījumu alianses ārvalstu misijās un vismaz daļēji segt savas teritorijas aizsardzības izdevumus, ir daudz labāk, nekā darīt to pašam, kas būtu ļoti dārgi un ne pārāk labā kvalitātē,” secina European Voice.
LETA