NATO pauž bažas par Latvijas samazināto aizsardzības budžetu
Briselē, Beļģijā notikušajā NATO aizsardzības politikas plānošanas komitejas sēdē 28.aprīlī tika skatīts ziņojums par Latvijas militāro spēju attīstību 2010.gadā, kurā augstu novērtētas aizsardzības nozarē veiktās reformas. Taču arī norādīts uz neatbilstošo Latvijas aizsardzības budžeta līmeni.
Komitejas apstiprinātajā ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas veiktās reformas ļāva ne tikai saglabāt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas drastiskā budžeta samazinājuma laikā, bet arī efektivizēt un samazināt administratīvās izmaksas. Īpaši augstu atzinību izpelnījies fakts, ka reformu dēļ Latvijas ieguldījums NATO operācijās ticis uzturēts nemainīgs.
Tomēr komisijas sēdē norādīts:
Aizsardzībai atvēlētais budžets vidējā un ilgtermiņa varētu nopietni apdraudēt Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības spējas un Latvijas spēju piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības īstenošanā.
Skarbu kritiku par Latvijas aizsardzības spēju īstenošanai neadekvāti mazo budžetu izteica arī citas NATO dalībvalstis.
Ziņojumā secināts, ka NATO jāturpina gaisa telpas patrulēšana virs Baltijas valstīm, bet Latvijai prioritāri jākoncentrējas uz Sauszemes spēku brigādes un tās atbalsta vienību attīstīšanu, lai spētu sniegt ieguldījumu gan kolektīvajā aizsardzībā, gan starptautiskajās operācijās.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteica gandarījumu, ka NATO augstu novērtējis Latvijas veiktās reformas aizsardzības nozarē un norādīja, ka tās var kalpot par piemēru daudzām citām nozarēm valsts pārvaldē. Tai pat laikā viņš pauda bažas, ka adekvāta aizsardzības budžeta finansējuma trūkums varētu iedragāt ne tikai NBS kaujas spējas, bet arī Latvijas kā NATO sabiedrotās uzticamību. „Mums ir jāsaprot, ka šāds aizsardzības budžeta līmenis var atstāt nopietnu ietekmi uz bruņoto spēku kaujas gatavību vidējā termiņā,” uzsvēra Artis Pabriks.
NATO ekspertu vērtējums par visu dalībvalstu militāro spēju attīstību tiek veikts reizi divos gados.
Latvijas valdība 26.aprīlī apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014.gadam. Tā paredz tuvākajos gados Latvijas ekonomikas mērenu izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014.gadā. Programma paredz 2014.gadā Latvijas aizsardzības jomai atvēlēt tikai 0,7 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) NATO prasīto 2 procentu vietā. Pašlaik Latvija aizsardzības jomai atvēl 1,1 procentu no IKP.