Baltijas atbilde mūsdienu drošības izaicinājumiem
„Šodiena un rītdiena tika izlemta vakar, tā mēs varam teikt, atskatoties uz septiņiem NATO pavadītajiem gadiem un Latvijas šā brīža drošības situāciju,” uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tālāk ministra pārdomas par Latviju NATO sastāvā un Alianses izaicinājumiem:
Nenoliedzami Vašingtonas līguma 5.panta sniegto drošības garantiju dēļ pašlaik varam justies tik aizsargāti kā nekad iepriekš Latvijas vēsturē. Ir augusi mūsu bruņoto spēku profesionalitāte, ir palielinājusies Latvijas starptautiskā ietekme, un tas viss noticis, pateicoties stratēģiskam lēmumam pirms septiņiem gadiem pievienoties aliansei. Taču laiks nestāv uz vietas, tāpēc NATO 62. gadskārtas nedēļā ir svarīgi apzināties, ar kādiem izaicinājumiem NATO kā organizācija un Latvija kā tās dalībvalsts sastapsies nākamajos gados.
Pirmkārt, attīstoties jauniem ekonomikas smagsvariem, pasaule kļūst sadrumstalotāka. Tas nozīmē, ka, lai NATO saglabātu savu kā militāras organizācijas starptautisko ietekmi, mums ir jākļūst vienotākiem. Katrai valstij ir savas specifiskās drošības intereses un iespējas, taču tās jāsaskaņo ar visas alianses interesēm un iespējām.
No iekšējiem pārsteigumiem un neatrisinātām pretrunām, kā nesen parādīja lēmumu pieņemšana par iesaisti Lībijas konfliktā, nākotnē jāmāk izvairīties.
Mēs nevaram atļauties organizācijas iekšējo sašķeltību, jo tas padarīs mūs vājus un nespējīgus īstenot 5.panta uzdevumus, ja pienāks tāda nepieciešamība.
Otrkārt, līdz šim ASV loma un klātbūtne Eiropas, tajā skaitā Baltijas jūras reģionā ir bijusi ļoti nozīmīga un pati par sevi saprotama Eiropā ir izaugušas 3 paaudzes, kuras automātiski pieņem, ka ASV atbalsts un klātbūtne Eiropā ir Dieva dota dāvana un pastāvēs mūžīgi. Dažs uzskata, ka amerikāņi mūs glābs arī tad, ja mēs paši neko nedarīsim savas drošībās labā. Šāds laiskums mainīgajā pasaulē un mainīgajā drošības vidē nav pieļaujams.
Pašlaik mēs redzam, ka ASV izvērtē savu klātbūtni Eiropā un plāno to samazināt. Plaisa starp ASV un Eiropas militārajām spējām arvien palielinās, kas varētu novest pie tā, ka ASV sāk zaudēt interesi gan par Eiropu, gan Baltijas reģionu. Tas nozīmē, ka Latvijai aktīvi jāiestājas par lielāku Eiropas ieguldījumu kopējā aizsardzībā, kā arī par lielāku valstu savstarpējo integrāciju jautājumos, kas skar kontinenta drošību.
Arī pašai Latvijai ir jāspēj atvēlēt līdzekļus savai aizsardzībai.
Treškārt, NATO globālā ietekme ir ļoti atkarīga no spējas mainīties līdzi laikam un jauniem drošības izaicinājumiem. Bez jau ierastajiem apdraudējumiem arvien lielāka uzmanība jāpievērš kibernoziegumiem, kas spēj nodarīt ļaunumu no milzīga attāluma, ekonomiskajai drošībai, ko nosaka ierobežotie enerģijas resursi pasaulē, terorismam un, protams, arī nenovēršamajām vides izmaiņām, kuras ietekmēs arī mūsu drošības perspektīvu. Tuvākajos gados mums būs jāatbild uz jautājumu – vai, apdraudējumam kļūstot globālākam, arī NATO spēj kļūt globālāka.
Ceturtkārt, pasaules ekonomiskā krīze ir būtiski ietekmējusi NATO valstu aizsardzības budžetus, un vismaz tuvākajos gados aizsardzībai atvēlētie līdzekļi nesasniegs to apjomu, kāds bija pirms trim gadiem.
Aizsardzības spēju palielināšana ar ierobežotiem resursiem ir izaicinājums, ar kuru sastopamies jau šobrīd.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma. Nespējot Latvijā tuvākajos gados palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, esam nopietni uzsākuši darbu pie Baltijas valstu un Baltijas/Ziemeļvalstu savstarpējās integrācijas aizsardzības jomā.
Lai mazinātu izdevumus un celtu efektivitāti, Baltijas valstis ir apņēmušās veicināt ciešāku integrāciju aizsardzības jomā, attīstot atšķirīgas kompetences, veicot kopīgas apmācības u.tml. Plānots ciešāku sadarbību veidot arī ar Ziemeļvalstīm. Varam uzskatīt, ka esam ieguvuši otro elpu pēc veiksmīgas sadarbības deviņdesmitajos gados, kura uz laiku bija apsīkusi.
Tieši cieši integrētu apvienību veidošana starp atsevišķām NATO dalībvalstīm dos veiksmīgākas un efektīvākas atbildes uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
NATO reģionālā sadarbība nenoliedzami veicinās arī reģionālo sadarbību starp ES valstīm. Tādejādi tiks veicināta arī ES un NATO interešu un iespēju saskaņošana.
Baltijas valstis un Baltijas reģions var kļūt par piemēru citām valstīm, kā kopīgiem spēkiem dot savām tautām vairāk drošības un pārliecības par saviem spēkiem arī tad, kad ekonomiskā krīze liek daudziem krist pesimismā, neticībā vai cinismā. Baltijas valstu ciešākai integrācijai jākļūst par Baltijas atbildi pieaugošajam multipolārismam, ekonomiskajiem un tiem sekojošiem drošības izaicinājumiem, ar ko NATO saskaras savā septiņdesmitajā gadu desmitā.