Latvija NATO: eksperti nosauc ieguvumus un izaicinājumus
Ekspertu diskusijā „Septiņu gadu pieredze Latvijai/NATO”, kas notika 6.aprīlī un kuru vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas profesore Dr. Žaneta Ozoliņa, par jaunajiem drošības izaicinājumiem runāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, bijušais Latvijas vēstnieks ASV un NATO Aivis Ronis un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis.
Četri jaunie NATO izaicinājumi
Pirmkārt - dilemma Lībijas kontekstā. Vai NATO bija jāiejaucas Lībijā notiekošajā, un, ja NATO palīdz Lībijai, tad kāpēc ne Jemenai vai citām Ziemeļāfrikas valstīm? Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju nostāja šajā jautājumā ir drīzāk noraidoša vai neitrāla – mums nevajag iejaukties, kurpretim Ziemeļvalstu iedzīvotāji galvenokārt atbalsta operāciju.
Otrkārt - NATO iekšējā vienotība, kas saasinās tieši konfliktu ietvaros. Piemēram, Vācijas balsojums ANO Drošības padomē ir bīstama tendence, kas liecina par nevienprātību Alianses ietvaros.
„Latvijai ir ļoti nozīmīgi, lai NATO būtu vienota politiskā attieksme pret konfliktiem dažādos reģionos,” sacīja aizsardzības ministrs A.Pabriks. „Piemēram, tagad krīze ir Vidusjūras reģionā, bet tāpēc jau Baltijas jūras reģions nevar izlikties, ka tas uz mums neattiecas, jo krīzes skartais reģions ir tik tālu. Mums visiem ir vienādi jāiesaistās, jo, ja krīze būs, piemēram, ziemeļu reģionā, mēs taču gribētu rēķināties ar Vidusjūras valstu palīdzību.”
Treškārt - ASV iesaiste Aliansē. „Ja pirms pāris gadiem NATO budžetā ASV ieguldīja 50 procentus un arī Eiropas Savienības valstis 50 procentus. Tagad ASV dod 75 procentus un ES valstis - 25 procentus ,” atgādināja ministrs. „Līdz ar to kādā brīdī ASV teorētiski var pateikt, ka samazina savu klātbūtni Eiropā. Tāpēc mums skaidri jāzina, kas tādā gadījumā notiek ar mūsu reģionālo drošību, kāda mums ir alternatīva.”
Ceturtais NATO izaicinājums ir Alianses iekšienē – tā ir reģionālā sadarbība, piemēram, sadarbojoties Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, tādējādi attīstot militārās spējas ierobežota budžeta ietvaros. Šāda reģionālā sadarbība nebūt nenozīmē Alianses kopējo spēju mazināšanos, gluži pretēji – tā nodrošina attīstību.
Latvijas ieguvumi NATO
NBS komandieris R.Graube norādīja, ka NATO Latvijai dod praktisku ieguvumu izglītībā un institucionālajā pieredzē. Piemēram, NATO institūcijās dienējuši 194 Latvijas karavīri, tā ir milzīga institucionālā atmiņa, pieredze taktisko lēmumu pieņemšanā, plašas zināšanas, piemēram, militārajā loģistikā, ko Latvijā vispār nevarētu apgūt vai kuru apguve empīriskā ceļā prasītu daudzus gadus.
„Bez NATO nebūtu tādu Nacionālo bruņoto spēku, kādus mēs redzam šodien,” sacīja ārpolitikas eksperts Aivis Ronis. „Mūsu virsniekiem ir ļoti laba izglītība. Viņiem piemīt godīgums problēmas definēšanā un apzināšanā – jo no šīs prasmes atkarīga viņu dzīvība un veselība, un viņu padoto dzīvība un veselība. Tāda godīguma nav nevienai citai profesijai.”
LATO valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis uzsvēra:
Politiski mūsdienās ir daudz vairāk risku, un arī tāpēc mums vajadzīgs NATO.
Alianse risina ne tikai militāros konfliktus, bet arī politiskus jautājumus, kā redzam, piemēram, Turcijas un Grieķijas gadījumā.
„90-tajos gados jutāmies droši sociālajā un politiskajā kontekstā, bet militāri – nē. Sākās ceļš uz NATO, sabiedrības atbalsts NATO sasniedza pat 70 - 80 procentus,” atgādina T.Baumanis. „Tagad mēs jūtamies droši, jo esam NATO. Politiski mēs jūtamies nedroši, sociāli un ekonomiski – arī, situācija ir reversa.”
Nacionālo bruņoto spēku komandieris R.Graube uzsvēra, ka nepieciešams kliedēt baumas un spekulācijas par Latvijas dalību NATO – piemēram, ka Latvija nevar ietekmēt NATO lēmumus.
„Mēs esam NATO,” sacīja ģenerālmajors R.Graube. „Mēs esam līdzatbildīgi par notiekošo. Globāli stratēģiskie lēmumi, kuros Latvija varbūt nespētu neko ietekmēt, var būt reizi piecgadē vai desmitgadē. NATO ikdienas lēmumu pieņemšanā mēs vienmēr varam meklēt sabiedrotos, aizstāvēt un pamatot savu viedokli, veidot mazas alianses. Nevajag par zemu novērtēt Latvijas ietekmi.”
NATO vadītā starptautisko spēku operācija Lībijā
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Lībijas operācijas kontekstā ļoti nozīmīga ir vienotība – vienota politiskā attieksme, lai Lībijas jautājums nesašķeļ Aliansi.
„Mēs varam tikt ievilkti ilgstošā konfliktā, ja Lībijā opozīcija ir par vāju, lai panāktu lūzumu, un pozīcija par vāju, lai atkarotu varu. Var rasties pelēkā zona, kur varu pārņem ekstrēmisti,” ministrs sacīja.
Arī ASV loma konflikta risināšanā pirmo reizi tiek vērtēta dažādi, jo ASV šoreiz nav vadošā valsts. Šī situācija var ietekmēt to, kā nākotnē attīstīsies ASV loma NATO.
„Latvija pat teorētiski nav izskatījusi iespēju piedalīties starptautiskajā operācijā Lībijā,” atzīst NBS komandieris.
„Tam nepieciešama Jūras un Gaisa spēku dalība, bet mums šīs spējas nav attīstītas vajadzīgajā līmenī,” sacīja komandieris R.Graube. „Bet mēs esam operācijā, tieši vai netieši. Operācijas vadībā tiek izmatota NATO esošā komandstruktūra, viens no štābiem atrodas Neapolē, mūsu cilvēki ir šajā štābā un pilda savus pienākumus. Sasaiste ir.”
NBS komandieris skaidroja, ka NATO budžetā nav paredzēts atsevišķs finansējums Lībijas konflikta risināšanai. Piemēram, Lielbritānijas lidmašīna nedod rēķinu NATO, tas ir šīs valsts ieguldījums. ASV viena diena Gaisa spēku iesaistei maksā aptuveni 4 miljonus dolāru. Arī ASV nepiesūta rēķinu NATO.
„Svarīgākais ir nevis – cik tas mums maksā, bet – kāpēc mēs tur esam, kādas vērtības mēs aizstāvam,” sacīja ģenerālmajors R.Graube. „Mums ir jābūt līdzatbildīgiem – ar savu budžetu, karavīriem un spējām.”