Sportists un karavīrs Šika: Armijā jābūt profesionāliem sportistiem

Modernā pieccīņa ir īpaši olimpiskajām spēlēm radīts sporta veids, ar kuru Pjēram de Kubertēnam, mūsdienu olimpisko spēļu iniciatoram, gribējās atdzīvināt seno grieķu populārāko sacensību — pentatlonu. Tālaika vīriešiem, kuri allaž bija karotāji, visvairāk piemēroti šķita tādi sacensību veidi kā diska un šķēpa mešana, tāllēkšana, skriešana un cīņa. Šodien modernā pieccīņa ietver šaušanas un skriešanas disciplīnu, paukošanu, jāšanu ar zirgu un 200 metru peldēšanu.

Lai vairāk uzzinātu par modernās pieccīņas vietu Nacionālajos bruņotajos spēkos, uz sarunu aicinājām vienu no Latvijas vadošajiem pieccīņniekiem NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 3.reģionālā nodrošinājuma centra (RNC) Poligona atbalsta centra 3.klases speciālistu kaprāli Sandri Šiku.

— Kāds ir bijis Tavs ceļš uz moderno pieccīņu?

— Modernajā pieccīņā es nonācu pavisam nejauši. Mācījos Rīgas 7.vidusskolā, kur bija baseins un fizkultūras stundās bija peldēšanas nodarbības. Kādu dienu uz mūsu skolu atnāca treneris (Raimonds Baltiņš, mans pirmais treneris), kurš vēroja mūsu peldēšanas nodarbību, pēc kuras palūdza katram nopeldēt vienu distanci (mazais peldbaseins 12 metri) kraulā un vienu uz muguras. Tad viņš izvēlējās bērnus, kurus paņēma līdzi uz lielo baseinu (25 metru celiņš), kur lika nopeldēt 50 metrus kraulā, un pēc tam pateica maģiskos vārdus «rīt četros». Protams, es toreiz vēl nezināju, ka peldēšana ir viens no modernās pieccīņas veidiem. Tā sākās un pagaidām vēl turpinās mans ceļš šajā sporta veidā. 1994. gadā sāku dienēt Sardzes pulkā. Obligāto militāro dienestu pabeidzu 1996.gadā. 2001. gadā es vēlreiz nonācu armijā, bet šoreiz jau profesionālajā militārajā dienestā — NBS Sporta klubā, kur nodienēju deviņus gadus. Kopš 2010.gada sākuma turpinu dienēt 3.RNC Poligona atbalsta centrā (PAC).

     Sandra Šika sasniegumi sportā:

• 2008.gada CISM pasaules čempions stafetē Latvijā, Rīgā
• 2007.gada CISM pasaules karavīru čempions individuāli Brazīlijā, Riodežaneiro
• 2006.gada Pasaules kausa finālā Itālijā, Montepulčāno 3.vieta
• 2001.gada CISM pasaules čempionātā Vācijā, Vārendorfā 2.vieta stafetē
• 2004.gada CISM pasaules čempionātā Ungārijā, Sēkešfehērvārā 1.vieta komandu vērtējumā
• 2006.gada CISM pasaules čempionātā Lietuvā, Kauņā 1.vieta komandu vērtējumā
• 2007.gada CISM pasaules čempionātā Brazīlijā, Riodežaneiro 2.vieta komandu vērtējumā, 3.vieta stafetē
• 2007.gada Latvijas čempions, Latvijas kausa ieguvējs paukošanā

— Daudzu valstu bruņotajos spēkos dien karavīri — profesionāli sportisti, kuru galvenais uzdevums ir pārstāvēt savu valsti un armiju pasaules mēroga sporta pasākumos. Vai Latvijas armijā ir nepieciešami profesionāli sportisti?

— Domāju, ka armijā ir jābūt profesionāliem sportistiem, kuri pārstāvētu savu valsti olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas, kā arī armijas čempionātos. Tas nodrošina valsts atpazīstamību, veicina ciešāku sadarbību valstu starpā un sportistiem sniedz pieredzi, ko vēlāk var izmantot armijas interesēs. 

Profesionāli sportisti var sniegt lielu atbalstu un ieguldījumu fiziskās attīstības pilnveidošanā armijā, jo tieši fiziskā sagatavotība ir primārais katram karavīram. 

— Tu esi absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, esi krājis pieredzi pie Latvijas labākajiem modernās pieccīņas treneriem un pats pieņēmis NBS karavīriem fiziskās sagatavotības normatīvus. Tavuprāt, kādai ir jābūt fiziskās sagatavotības kontrolei armijā?

— Es domāju, ka NBS fiziskās sagatavotības pārbaudes normatīvus vajadzētu dažādot, papildinot tos ar slēpošanu ziemā un skriešanu vasarā, peldēšanu pavasarī un rudenī ar roku saliekšanu un iztaisnošanu balstā guļus, kā arī ķermeņa augšdaļas pacelšanu balstā guļus. Tas vairāk motivētu karavīrus regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, un visa gada garumā karavīri tad varētu kontrolēt savu sagatavotības līmeni. Svarīgi, lai katrs saprastu fiziskās sagatavotības nozīmi un lomu sava veselības stāvokļa uzturēšanā un uz sporta aktivitātēm ietu ar prieku. Pašreizējie fiziskās sagatavotības normatīvi nav objektīvi, un tie ne vienmēr parāda reālo karavīru sagatavotības līmeni. Domāju, ka nākotnē ir jāstrādā pie jaunas fiziskās sagatavotības pārbaudes sistēmas. Katrai vienībai atbilstoši tās mērķiem un uzdevumiem ir jābūt saviem kontroles vingrinājumiem vai pārbaudes testiem, kas atainotu reālo karavīru gatavību vienības uzdevumu veikšanai.

Iespējams, ka fiziskās sagatavotības pārbaudes normatīviem vairāk vajadzētu balstīties uz karavīru izturības pārbaudi — visi trīs vingrinājumi būtu jāizpilda bez pauzēm — ķermeņa augšdaļas pacelšana un atliekšana, roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus, un kross. Pēc manām domām, tas būtu pārbaudījums, kas parādītu reālo karavīru izturību.

— NBS Sporta kluba reorganizācija mainīja daudzu sportistu dzīves gaitas, un Tu biji viens no viņiem, kam nācās mainīt dienesta vietu un pieskaņoties jaunajām prasībām. Kādas ir Tavas iespējas savienot dienestu ar sportu?

— Pašreizējā situācija nav sevišķi pateicīga, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Protams, es esmu tai pielāgojies un iespēju robežās mēģinu apvienot darbu ar treniņiem, bet pašlaik tā ir tikai mana iniciatīva, kas nav radusi pārāk lielu atbalstu. Agri no rīta, pirms darba cenšos peldēt Olimpiskā centra peldbaseinā, pēc tam dodos uz darbu, ja ir iespēja, darbā izeju skriet vai aizeju uz sporta zāli. Pēc darba braucu uz Kleistiem paukot vai eju peldēt uz Ulbrokas peldbaseinu. Visgrūtāk šajos apstākļos ir trenēties kombinētajās distancēs un jāšanā, jo šie sporta veidi ir ļoti laikietilpīgi, bet jaunajā modernās pieccīņas formātā tieši kombinētajam veidam ir izšķiroša nozīme. Tā es mēģinu savienot šķietami nesavienojamo.

— Kādi ir Tavi nākotnes plāni un izvirzītie mērķi sportā?

— Šobrīd plānoju turpināt dienestu bruņotajos spēkos. Pēc dienesta domāju pievērsties trenera darbam, lai veicinātu modernās pieccīņas popularitāti un attīstību. Atskatoties uz sportā pavadīto laiku, varu secināt, ka ieguldītais darbs treniņos ir devis gandarījumu un ir sasniegti vērā ņemami rezultāti augstākā līmeņa sacensībās. Šogad plānoju piedalīties trijos Pasaules kausa posmos, lai nodrošinātu dalību Pasaules kausa finālā, kā arī Eiropas un pasaules čempionātos, lai sāktu krāt olimpiskās atlases punktus. Olimpiskā atlase sākas no šī gada jūnija ar dalību Eiropas čempionātā. Mērķis, kuru gribētos īstenot savā sportista karjerā, ir starts 2012.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā.

Inga Dauškane, virsleitnante.