Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākumi 6.martā
Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas pasākumu kulminācija būs 6.martā, kad viņa nāves dienā karavīri, zemessargi, jaunsargi un aizsardzības nozares vadība piedalīsies dažādos sarīkojumos visā Latvijā.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube godinās pulkvedi Oskaru Kalpaku pie viņam veltītā pieminekļa Rīgā, Esplanādē. Svinīgajā ceremonijā, kas notiks pulksten 8, piedalīsies arī bruņoto spēku regulāro vienību komandieri.
Saldus novada Zirņu pagastā pie Airītēm, kur 1919.gadā krita pulkvedis Oskars Kalpaks, pulksten 10:40 sāksies pasākums, kurā svinīgo jaunsarga solījumu pieņems 19 jaunsargi no Kalētu un Bārtas pamatskolas. Pēc neliela vēsturiskā ieskata, jaunsargu solījuma un aizsardzības nozares vadības svinīgajām uzrunām, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņa tiks godināta ar klusuma brīdi. Plānots, ka pasākumā pie Airītēm piedalīsies vairāk nekā 100 jaunsargu.
Attēlā – Pulkveža Oskara Kallpaka mirstīgo atlieku pārvešana no Liepājas uz Rīgu. Liepāja, 1919.gada septembra sākums. Pulkvedi pārapbedīja Meirānu pagasta Visagala kapos 1919.gada 18.septembrī. Foto: Latvijas Kara muzeja arhīvs.
Savukārt pulksten 12 Latvijas Nacionālā karaspēka pirmā komandiera piemiņas pasākums notiks arī Lubānas novada Meirānu pagasta Visagala kapos. Pirms tam – pulksten 11:30 – laukumā pie kapsētas notiks pulcēšanās svinīgajam gājienam. Pasākumā piedalīsies Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības pārstāvji, zemessargi, karavīri, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti un Varakļānu jaunsargi, kā arī NBS orķestris.
Pulksten 12:45 Meirānu tautas namā varēs apmeklēt Jāzepa Puduļa gleznu izstādi, malkot tēju, satikties ar Latviešu virsnieku apvienības un Oskara Kalpaka piemiņas fonda pārstāvjiem. Pulksten 14 tautas namā notiks NBS orķestra koncerts.
6.martā aprit 92 gadi, kopš pie Airītēm apšaudes laikā krita Latvijas Nacionālā karaspēka pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš Latvijas pagaidu valdības uzdevumā izveidoja patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu karaspēku daļu – Atsevišķo latviešu bataljonu, un izcīnīja pirmās kaujas Latvijas brīvības cīņu laikā, kas vēlāk pavēra ceļu visas Latvijas teritorijas atbrīvošanai.