25. februārī Latvijas Kara muzejā notika muzeja izdevuma — biogrāfiskās vārdnīcas «Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāju biogrāfijas» atvēršana. Grāmatā pirmo reizi vienkopus ir atrodamas šīs nozīmīgās Latvijas vēstures liecības — memorandu parakstījušo biogrāfijas. Latvijas Kara muzejs grāmatu izdevis ar Latvijas Kultūrkapitāla atbalstu.
Izdevumā apkopotas 188 biogrāfijas, to bagātina visu parakstītāju fotoattēli un ievadeseja par LCP. Biogrāfiskās vārdnīcas sastādītāja un apkopotāja ir Latvijas Kara muzeja darbiniece vēsturniece Ieva Kvāle, kas savam pētījumam ir izmantojusi arhīvu materiālus, periodiku un dažādas publikācijas, kā arī biogrāfisko datu noskaidrošanai meklējusi parakstītāju tuviniekus Latvijā un ārzemēs. Pateicoties šim lielajam darbam, noskaidroti līdz šim sabiedrībai nezināmu un neatšifrētu parakstītāju dzīvesstāsti, labotas neprecizitātes.
Latvijas Centrālo padomi (turpmāk — LCP) izveidoja 1943. gada 13. augustā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. To veidoja lielāko pirmskara Latvijas Republikas politisko partiju (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Zemnieku savienība, Demokrātiskā centra un Latgales Kristīgo zemnieku partija) pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. 1944. gada martā K. Čakste un F. Cielēns izstrādāja LCP memorandu, kuru parakstīja, par spīti iespējamām vācu okupācijas iestāžu repre-sijām, 188 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki. Memorands bija aicinājums atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un izveidot Latvijas armiju, lai aktīvi cīnītos pret atkārtoto padomju okupāciju. Memoranda sastādītāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta arī nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā. Par vienīgo iespējamo Latvijas iedzīvotāju interesēm atbilstošo risinājumu LCP uzskatīja Latvijas valsts likumīgās varas atjaunošanu. Dokuments ir LCP politiskās platformas un tās atbalstītāju aplieci-nājums cīnīties par brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku, neskatoties uz divu oku-pācijas režīmu — Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas — centieniem to iznīci-nāt. Vēl aizvien notiek mēģinājumi cīņu par savas valsts neatkarību pasniegt kā viena vai otra okupācijas režīma atbalstīšanu. LCP memorands pierāda šādas pieejas nepa-matotību.
Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja, lai izvestu no Latvijas un nodotu Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19-5, dzīvoklī zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada, veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās kustības dalībniece Valija Veščuna-Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons atrodams memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai, memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī. Šis dokuments ir vienīgais oriģināls, kas līdz šim saglabājies un apzināts kā LCP memorands, līdz ar to uzskatāms par unikālu. Šobrīd dokuments glabājas Latvijas Kara muzejā un ir iekļauts UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas Nacionālajā reģistrā.