"Sargs.lv" pēta: kādas pārmaiņas piedzīvojušas mācības "Zapad" kopš PSRS sabrukuma?

Mācību “Zapad” vēsture

PSRS rietumu karaspēka grupējuma mācības ar nosaukumu “Zapad” norisinās kopš 1977. gada. Mācību “Zapad” galvenais mērķis vienmēr bijis gatavoties karam ar NATO, slīpējot spējas  iebrukumam dziļi NATO teritorijā. Mācības ar šādu nosaukumu tika organizētas līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam, kad līdzekļu trūkuma dēļ tās uz laiku tika pārtrauktas.

PSRS ērā lielākās “Zapad” mācības notika 1981. gadā. Tajās tika iesaistīti 100 000 – 150 000 karavīru, tūkstošiem tanku un lidmašīnu. Tolaik mācības simulēja iebrukumu NATO teritorijā ar taktisko kodolieroču pielietošanu. Tā bija ne tikai PSRS spēka demonstrācija NATO, bet arī Varšavas pakta dalībvalsts Polijas iebiedēšana, kurā, gūstot atbalstu neatkarīgajai arodbiedrībai “Solidaritāte”, sāka šķobīties pēc Otrā pasaules kara ieviestais marionešu komunistu režīms.

Image

Neiztika arī bez provokācijām. Mācību “Zapad 1999” laikā ASV iznīcinātāji pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām pārtvēra Krievijas stratēģiskos bumbvedējus, kuri bija pārkāpuši alianses dalībvalstu Islandes un Norvēģijas gaisa telpas.

Par regulārām Krievijas un Baltkrievijas kopīgi rīkotām mācībām “Zapad” kļuva no 2009. gada. To galvenie mērķi – gatavošanās karam ar NATO valstīm – saglabājās nemainīgi. Lai arī publiski tika apgalvots ka “Zapad” vērstas uz aizsardzības spēju stiprināšanu, patiesībā tajās tiek slīpēta uzbrūkoša karadarbība pret “augsti tehnoloģiski attīstītu pretinieku”. Militāro analītiķu ieskatā šajās mācībās Krievija apzināti trenē bruņotos spēkus iebrukumam Baltijas valstīs un Polijā ar sekojošo valstu okupāciju.

Image

2021. gada mācības “Zapad” paliks atmiņā ar Krievijas armijas sagatavošanu iebrukumam Ukrainā. Vēl mācību laikā Krievija pieprasīja NATO fundamentāli samazināt alianses klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Savukārt mācības izmantoja kā aizsegu pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kas  notika arī no Baltkrievijas teritorijas.

Kopš 2022. gada Rietumvalstīs ik reizi “Zapad” tiek uztverts kā priekšvēstnesis iespējamiem Krievijas militāriem draudiem. Lai to novērstu, modri ir gan NATO valstu izlūkdienesti, gan bruņotie spēki.

Kādi vēstījumi izskanējuši par “Zapad 2025”?

Līdz šim atklātajos avotos informācija saistībā ar “Zapad 2025” nākusi tikai no Baltkrievijas puses, turklāt tā sniegta tikai un vienīgi par plānotajām aktivitātēm Baltkrievijā. Baltkrievija publiskajā komunikācijā šīs mācības definē kā “pasākumus, kas vērsti uz valsts militārās drošības nodrošināšanu”.

Image

Baltkrievijas aizsardzības ministra palīgs starptautiskās militārās sadarbības jautājumos —ģenerālmajors Valērijs Revenko – šā gada 12. augustā preses brīfingā centās radīt maksimālās atklātības iespaidu, solot, ka “iespēja vērot mācības būs pieejama visiem ārvalstu militārajiem atašejiem, kas akreditēti Baltkrievijas Aizsardzības ministrijā, tostarp deviņu NATO dalībvalstu pārstāvjiem.”

Neraugoties uz solīto atklātību, ģenerālmajors V. Revenko tūdaļ metās kritizēt NATO, jo īpaši Poliju un Lietuvu, par šā gada rudenī plānotajām mācībām “Iron Defender” un “Great Eagle”, apsūdzot kaimiņvalstis karaspēka savilkšanā un reģiona drošības situācijas destabilizācijā.

Krievijas propagandas medija “Interfax.ru” 13. augustā ziņā tika citēts Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins, kurš pēc slēgtās tikšanās ar pašpasludināto Baltkrievijas vietvaldi Aleksandru Lukašenko žurnālistiem paziņoja, ka šogad plānoto mācību “Zapad” laikā “tiks imitēta vidējās darbības rādiusa ballistisko raķešu ”Orešņik” izmantošana.”

Image

Cik liels skaits Krievijas militārpersonu un kāda veida tehnika piedalīsies mācībās pagaidām nav precīzi zināms, tomēr, domājams, ka kopējais karavīru skaits būs mazāks nekā citus gadus, jo Krievijas karavīri ir iestiguši Kremļa sāktajā agresijā pret Ukrainu.

Vienlaikus apgalvojumi, ka karavīri “tiks sagatavoti atbilstoši mūsdienu karadarbības paņēmienu pielietošanai” varētu nozīmēt, ka mācību dalībnieki tiks trenēti atbilstoši agresorvalsts Krievijas gūtajai pieredzei karā Ukrainā.

Kas svarīgāki – “Zapad” militārie vai STRATCOM mērķi?

Tikmēr Baltkrievijas opozīcijas politiskais analītiķis Vadims Možeiko rakstā izdevumam “The Moscow Times” apšauba Krievijas un Baltkrievijas spēju uzsākt atklātu konfliktu ar Baltijas valstīm un NATO, pieļaujot, ka reālas eskalācijas nebūs, taču tas nebūt nav pamats atslābumam.

Image

Viņš piesauc 2022. gada pieredzi, kad Krievija mācības “Zapad 2021” izmantoja kā piesegu spēku savilkšanai, lai 2022. gada 24. februārī iebruktu Ukrainā arī no Baltkrievijas teritorijas. Viņaprāt, paļaušanās uz abu agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – apgalvojumiem par mācību “aizsardzības raksturu” nav pamatota.

V. Možeiko arī atgādina nesenos Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus, ka Krievijas varētu izmantot mācības Baltkrievijā kā ieganstu iebrukumam Polijā vai Lietuvā. Loģiska ir Lietuvas, Polijas un Latvijas reakcija šajā laikā rīkot liela mēroga militārās mācības, reaģējot uz pieaugošajiem riskiem.

Kā uzskata speciālists, šogad manevriem ir divi galvenie mērķi – Krievijas un Baltkrievijas kopējo manevru izspēle NATO austrumu flangā un ārēji miermīlīga mācību publiskā tēla radīšana, lai diskreditētu tās Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstis, kas mācību scenārijos un izspēlētajos kaujas paņēmienos saskata atklātus draudus, par to publiski brīdinot citas NATO valstis.

Image

NBS turpina uzturēt gatavību aizstāvēt valsti

Abu agresorvalstu darbības bez uzmanības nepaliek nedz Latvijā, nedz citās Baltijas valstīs. Aizsardzības ministrija informē, ka “Zapad-2025” laikā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veic pastiprinātas izlūkošanas aktivitātes un padziļinātu izlūkošanas informācijas analīzi. Vienlaikus tiek paaugstināta kaujas gatavība NBS vienībās, organizējot visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs”.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju, šobrīd notiek regulāra izlūkinformācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem par militārajām mācībām “Zapad-2025” un vajadzības gadījumā NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem ir gatavi reaģēt.

Lai palielinātu gan NBS gan sabiedroto spēku gatavību aizstāvēt Baltijas valstis, mūsu reģionā norisinās gan nacionāla līmeņa, gan arī sabiedroto spēku militārās mācības. No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks NBS organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2025”, kuru laikā pastiprinātā režīmā darbosies Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes vienības, gan arī iekšlietu nozares struktūras. Septembrī sāksies arī līdz šim lielākās Apvienotās Karalistes vadītās Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force, JEF) mācības “Tarassis 25”.

Lietuvas bruņotie spēki piedalīsies valsts aizsardzības mācībās “Thunder Strike”, bet Polijā norisināsies valsts mēroga, daudznacionālas militārās mācības “Iron Defender-25” (Żelazny Obrońca-25). 

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki turpinās informēt sabiedrību, publicējot informāciju mājaslapās www.mod.gov.lv un www.mil.lv, aizsardzības nozares ziņu portālā www.sargs.lv, kā arī Aizsardzības ministrijas un “Latvijas armija” sociālo tīklu kontos.

Kā šogad publiskotajā apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā norādījis Militārās izlūkošanas un drošības dienests, pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas bruņotajos spēkos ir ierobežotas ne tikai stratēģiska, bet arī operacionāli taktiska līmeņa mācības.

Pārskatā norādīts, ka mācībām “Zapad-2025” pamatā jānotiek Baltkrievijas teritorijā, bet mācību mērogs un aptvertā teritorija lielā mērā būs atkarīga no situācijas Krievijas karā pret Ukrainu.