ASV atbalsta Ukrainai kritiskie elementi ir ieroči un spēja tos uzturēt, pretgaisa raķetes, kas nodrošina iedzīvotāju aizsardzību, "Starlink" sistēmas, kas ir militāro sakaru mugurkauls, un, iespējams, vissvarīgākais - izlūkdati. Tāpat GPS vadāmo GMLRS raķešu iztrūkums dotu Krievijai daudz lielāku manevrēšanas brīvību desmitiem kilometru aiz frontes līnijas.
Tiek norādīts, ka Ukraina var aizstāt lielu skaitu artilērijas vienību ar savām bezpilota sistēmām. Tai tikai jāatrod nauda šim mērķim: vietējā aizsardzības rūpniecība nestrādā ar pilnu jaudu. Ukrainas bezpilota lidaparāti ir sevi pierādījuši kaujas laukā, tie bieži vien ir efektīvāki par artilēriju. Tomēr artilērijai joprojām ir nozīme, un desmitiem jauno sistēmu, kas katru mēnesi iziet no Ukrainas montāžas līnijām, būs neefektīvas bez lādiņiem. Amerikāņu "Bradley” kaujas mašīnu zaudējums būtu arī ne mazāk apgrūtinošs.
Žurnālisti atgādina, ka tikai ASV spēj ražot tādus augstas klases ieročus kā raķetes "Patriot", kas spēj pārtvert Krievijas hiperskaņas un ballistiskās raķetes.
Tāpat tiek norādīts, ka "Starlink" satelītu tīkls, par kuru maksā Polija, bet kuru kontrolē amerikāņi, ir vēl viens neaizstājams resurss. Nav skaidrs, kā militārās palīdzības pārtraukšana ietekmēs šo sistēmu. Ukraiņi jau iepriekš ir atraduši apiešanas iespējas, piemēram, operāciju laikā Krievijas Kurskas reģionā, kur "Starlink" sistēmas lielā mērā bija izslēgtas. Tur inženieri ir izmantojuši mobilās tehnoloģijas un bezpilota retranslatorus, lai nodrošinātu karavīrus ar sakariem.
Ukrainas amatpersona teica, ka tiek izstrādāts rezerves variants, izmantojot līdzīgu tehnoloģiju: “Mums ir viens variants, ko var izvietot dažu dienu laikā, un plašāka mēroga risinājums trīs mēnešu laikā.”
Pēc viņa teiktā, pāreja būs sarežģīta un uz brīdi atstās ukraiņus bez vienas no viņu galvenajām priekšrocībām kaujas laukā. Publikācijā apgalvots, ka vissvarīgākā ir ASV izlūkinformācija, ko nodrošina NATO.
“Tieši šī izlūkošana ļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem redzēt visa veida draudus - Krievijas lidmašīnas, kad tās gatavojas uzlidot; Krievijas karaspēku, kas gatavojas jauniem uzbrukumiem; Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas ieroču plūsmas; Krievijas militārās tehnikas novietnes, loģistikas un operatīvos centrus,” teikts rakstā.
Tajā norādīts, ka tas ļauj Ukrainai reāllaikā novirzīt raķetes un bezpilota lidaparātus uz mērķiem Krievijas iekšienē. Ukrainas droni var redzēt nelielu attālumu aiz pašreizējās frontes līnijas, bet amerikāņu acis ļauj tiem ielūkoties tālāk.
Kāda rietumu militārā amatpersona sacīja, ka Eiropa varētu nodrošināt dažas no šīm spējām - piemēram, Apvienotā Karaliste regulāri pār Melno jūru patrulē ar novērošanas lidmašīnu "Rivet Joint".
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju, paziņoja Baltā nama amatpersona.
"Prezidents ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai. Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva "demonstrē apzinīgu uzticību mieram".
Viņš skaidroja, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.
Kad Tramps 20. janvārī stājās prezidenta amatā, ASV budžetā vēl bija palikuši apmēram 3,8 miljardi dolāru neizlietotu līdzekļu militārai palīdzībai Ukrainai, kas bija piešķirti ar iepriekšējā prezidenta Džo Baidena pilnvarām. Tramps pirmdien bija paziņojis, ka Vašingtona vairs ilgāk nesamierināsies ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostāju jautājumā par uguns pārtraukšanu karā ar Krieviju.
