Masveida dezertēšana atstāj Ukrainas armiju bez tik ļoti nepieciešamā cilvēkresursa un grauj tās kaujas plānus izšķirošā kara posmā ar Krieviju, kas varētu nostādīt Kijivu neizdevīgā situācijā nākotnes pamiera sarunās, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”.
Kā raksta “Associated Press”, dezertieru skaits sasniedz desmitiem tūkstošu. Pēc militāro komandieru un karavīru vārdiem, veselas vienības pamet savas pozīcijas, atstājot aizsardzības līnijas neaizsargātas un paātrinot teritoriju zaudēšanu.
Saskaņā ar AP sniegto informāciju, Ukrainas prokuratūras dati liecina, ka kopš Krievijas iebrukuma vairāk nekā 100 000 karavīru apsūdzēti dezertēšanā. Turklāt gandrīz puse no tiem pametuši dienestu tikai pēdējā gada laikā.
Vienlaikus reālais dezertieru skaits varētu būt daudz lielāks – pēc viena no likumdevēja aplēsēm tas varētu sasniegt 200 000 cilvēku.
Kā atzīmē izdevums, daudzi dezertieri neatgriežas pēc atvaļinājuma medicīnisku iemeslu dēļ. Tā, piemēram, viens dezertieris stāstīja, ka sākumā viņš pameta savu vienību ar atļauju, jo viņam bija nepieciešama operācija. Tomēr, kad atvaļinājums beidzās, viņš nespēja piespiest sevi atgriezties.
AP zināms par gadījumiem, kad aizsardzības līnijas tikušas nopietni apdraudētas, jo veselas vienības nepakļāvās pavēlēm un pameta savas pozīcijas.
Pēc viena no likumdevējiem teiktā, septembrī Ukrainas militārpersonas konstatēja 4000 karavīru trūkumu frontē, galvenokārt nāves, ievainojumu un dezertēšanas dēļ. Lielākā daļa dezertieru ir jauniesauktie karavīri.
Kādas brigādes juridiskā dienesta priekšnieks, kurš atbild par dezertēšanas lietu izskatīšanu un to nodošanu tiesībaizsardzības iestādēm, stāsta, ka viņam ir bijis daudz šādu lietu.
Pēc 72. brigādes virsnieka teiktā, tieši dezertēšana bija iemesls, kādēļ Ukraina zaudēja Vuhledaru. Tomēr šis virsnieks nebija naidīgi noskaņots pret dezertieriem.
"Šajā posmā es nenosodu nevienu no sava bataljona vai citu bataljonu karavīriem. ... Jo visi vienkārši ir ļoti noguruši," viņš pauda intervijas noslēgumā.
