"Sargs.lv" skaidro: kāpēc Irānas raķešu uzbrukums Izraēlai raisa bažas par plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos

KONFLIKTU ZONAS I 02.10.2024
VoaNews.com/TheGuardian.com/CNN/X.com/TV3/Sargs.lv ASVdrošībaIrānakaršmilitārs konfliktsraķetesTuvie AustrumiUkraina
diena pēc Irānas raķešu uzlidojuma Izraēlā
Foto: Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlai sekas/Foto: AFP/Scanpix

Spriedze Tuvajos Austrumos pēc 1. oktobra Irānas masveida raķešu uzbrukuma Izraēlai sasniegusi jaunu līmeni. Uzbrukums, kurā tika izšautas gandrīz 200 ballistiskās raķetes no Irānas teritorijas, ir līdz šim vērienīgākais Teherānas agresijas akts. Analītiķi brīdina, ka šī eskalācija var izraisīt plašāku konfliktu visā reģionā, lai gan vēl nav skaidrs, vai karadarbība aprobežosies ar vienu triecienu apmaiņu vai eskalēsies ilgstošā atriebības triecienu sērijā.

Irānas Islāma Revolucionārās gvardes korpuss (IRGK) uzņēmās atbildību par uzbrukumu, to dēvējot par atriebību pēc nesenajiem Izraēlas uzbrukumiem, kuros nogalināti vairāki teroristisko organizāciju līderi, tostarp “Hizbollah” vadītājs Hasans Nasralla, “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija un kāds Irānas spēku komandieris. IRGK paziņoja, ka uzbrukums bija “likumīga, racionāla un pamatota atbilde” uz Izraēlas "teroristu uzbrukumiem". Pēc Irānas avotu teiktā, 90% no raķetēm sasniedza savus mērķus, lai gan informācija par nodarītajiem postījumiem vēl nav skaidra.

Šis ir jau otrais nozīmīgais Irānas uzbrukums Izraēlai pēdējo mēnešu laikā. Aprīlī Irāna izšāva vairāk nekā 300 raķetes un dronus pēc tam, kad Izraēla uzbruka Irānas diplomātiskajai bāzei Sīrijā. Tomēr šis uzbrukums bija ievērojami agresīvāks, jo raķetes, iespējams, tika mērķētas uz blīvi apdzīvotām Izraēlas pilsētām, nevis attālām militārām bāzēm.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu solīja spēcīgu atbildi, paziņojot, ka Irānas līderi ir pieļāvuši “lielu kļūdu” un brīdināja, ka viņi par to “samaksās”. Daudzi analītiķi prognozē, ka Izraēlas atbilde būs daudz stingrāka nekā aprīlī, kas rada bažas, ka konflikts kļūs nekontrolējams.

ASV un starptautiskā reakcija

Uzbrukuma laikā ASV spēki palīdzēja Izraēlai aizsargāties pret raķešu uzbrukumu, palīdzot pārtvert daudzas no Irānas radītajām raķetēm. ASV prezidents Džo Baidens pauda nepārprotamu atbalstu Izraēlai, norādot, ka Amerikas Savienotās Valstis “pilnībā atbalsta Izraēlu” un ir palīdzējušas novērst Irānas uzbrukumu, kuru viņš nosauca par “neefektīvu”.

Arī ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins paudis atbalstu Izraēlai, vietnē “X” rakstot, ka šodien sazinājies ar Izraēlas aizsardzības ministru Joavu Galantu, lai pārrunātu draudus sakarā ar Irānas uzbrukumu Izraēlai.

“Es piekritu, ka pēdējo dienu laikā Amerikas Savienotās Valstis ir palielinājušas spēku gatavību un turpina uzturēt ievērojamas militārās spējas reģionā. Es skaidri norādīju, ka ASV ir labi noskaņotas, lai aizstāvētu Savienoto valstu personālu, sabiedrotos un partnerus, saskaroties ar draudiem no Irānas un Irānas atbalstītajām teroristu organizācijām, un ir apņēmības pilnas neļaut nevienam izmantot spriedzi vai paplašināt konfliktu šajā reģionā. Mēs apspriedām smagās sekas Irānai gadījumā, ja Irāna izvēlēsies veikt tiešu militāru uzbrukumu Izraēlai,” viņš rakstīja.

Tikmēr Irānas amatpersonas uzstāj, ka viņu operācija bija veiksmīga. Irānas valdības pārstāvis apstiprināja, ka valsts ir “gatava jebkuram karam” un neatturēsies no savu sabiedroto un interešu aizsardzības reģionā.

Eiropas līderi un starptautiskās organizācijas ir plaši nosodījušas eskalāciju. Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers atgādināja Lielbritānijas atbalstu Izraēlai, savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicināja nekavējoties izbeigt konfliktu, nosodot “eskalāciju pēc eskalācijas” reģionā. Stingru nosodījumu paudis arī Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels. 

“Bīstamais uzbrukumu un atriebības cikls var izkļūt no kontroles. Ir nepieciešams tūlītējs pamiers visā reģionā. ES joprojām ir pilnībā apņēmusies palīdzēt novērst reģionālo karu,” rakstīja Ž. Borels vietnē “X”.

Nosodījumu Irānas uzbrukumam paudušas arī Latvijas amatpersonas un eksperti. Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Irānas destabilizējošās darbības apdraud mieru Tuvajos Austrumos un nodrošina Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Līdzīgu viedokli paudis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. “Šķiet, šobrīd Tuvo Austrumu pulvera muca sprāgst. Šai situācijas attīstībai ir tieša saikne ar Krievijas karu ar Ukrainu. Ukrainas un Izraēlas ieroču atbalsts nāk no viena katla. Protams, arī Krievija un Irāna ir savstarpējā saitē,” raksta Sārts.

Stratēģiskie apsvērumi un lielāka kara draudi

Irānas uzbrukuma laiks un mērogs rada jautājumus par valsts stratēģiskajiem motīviem. Vairākus mēnešus Irāna atturējās no nozīmīgām militārām atbildēm uz Izraēlas uzbrukumiem, kas vērsti pret Irānas amatpersonām un sabiedrotajiem. Tomēr analītiķi uzskata, ka Teherānas pacietība izsīka pēc “Hizbollah” līdera Nasrallaha un “Hamās” līdera Hanijas iznīcināšanas, kas ir nozīmīgas figūras Irānas “pretestības ass” reģionālajā tīklā. Ar šādu drosmīgu soli Irāna cenšas pārliecināt savus sabiedrotos un parādīt, ka tā ir gatava tiešam konfliktam ar Izraēlu.

Oklahomas universitātes Tuvo Austrumu studiju centra direktors Džošua Lendiss norādīja, ka raķešu uzbrukums sniedz Netanjahu retu iespēju dot izšķirošu triecienu Irānai. Tomēr nav skaidrs, vai Izraēla atturēsies no agresīvām darbībām ASV diplomātiskā spiediena dēļ, kā tas notika pēc aprīļa uzbrukuma.

Šāns Šeihs, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts, uzsvēra situācijas straujo mainību. “Katru reizi, kad notiek militāra sadursme, gan Irāna, gan Izraēla var izvēlēties eskalēt vai deeskalēt. Nav iepriekš noteikta ceļa,” viņš teica, brīdinot, ka ilgstošs konflikts, visticamāk, izraisīs lielāku bruņoto spēku izmantošanu no abām pusēm.

Nākotnes prognozes

Jau tagad Izraēlas gaisa uzlidojumi notiek Libānā, Sīrijā un Jemenā, kas liecina, ka Izraēla gatavojas plašākai militārai kampaņai. Tajā pašā laikā Irānas vadība solījusi, ka jebkura Izraēlas atriebība tiks sagaidīta ar vēl “drūmāku un graujošāku” atbildi.

Starptautiskās sabiedrības aicinājumi uz mieru kļūst arvien skaļāki, taču, ņemot vērā, ka abas puses nostiprina savas pozīcijas, bailes par tiešu sadursmi starp Teherānu un Vašingtonu kļūst arvien lielākas. Tā kā konflikts saasinās, diplomātiskā risinājuma izredzes šķiet arvien tālākas.

Izraēla, visticamāk, vērš uzmanību uz Irānas kodolinfrastruktūru, lai noteiktu atbildes stratēģiju uz Teherānas raķešu uzbrukumu, kanālam “CNN” sacīja Malkolms Deiviss, Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta aizsardzības stratēģijas vecākais analītiķis.

Pēc ASV novērtējuma, laiks, kas Irānai nepieciešams, lai saražotu pietiekami daudz kodolmateriālu kodolieroča izveidei, šobrīd ir apmēram viena vai divas nedēļas.

“No Izraēlas perspektīvas nav pieļaujams, ka Irāna iegūst kodolieročus. Netanjahu kabinetā noteikti būs spiediens uzbrukt šai infrastruktūrai un aizkavēt Irānas kodolieroču programmu, iespējams, uz vairākiem gadiem,” norādīja Deiviss.

Izraēla varētu mērķēt uz Irānas kodolinfrastruktūru ar konvencionālu militāru uzbrukumu vai kiberuzbrukumu, līdzīgu tam, ko tā izmantoja pret “Hizbollah” sakaru ierīcēm, pārtverot piegādes ķēdi un pievienojot sprāgstvielas šīm ierīcēm, sacīja Deiviss.

“Lai ko Izraēla darītu, tam jābūt ļoti redzamam un jāizskatās izšķirošam un veiksmīgam.”

Tikmēr Teherāna, visticamāk, cer, ka būs “zināma atturība”, pauda Salams Vakils, domnīcas “Chatham House” Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmas direktors.

Izraēla ir skaidri norādījusi, ka tā darīs “visu iespējamo”, lai risinātu Irānas radītos izaicinājumus, kas ir piespiedusi to “iznīcināt pēc iespējas vairāk “Hamās” un “Hizbollah” personāla un uzbrūkot Irānas objektiem Sīrijā,” Vakils sacīja CNN žurnālistei.

“Irāna cenšas nospraust sarkanās līnijas, pilnībā apzinoties, ka tā ir aizsardzības pozīcijā, ka “Hizbollah” ir apdraudēta un ka tai nav tradicionālo konvencionālo spēju cīnīties pret Izraēlu.”

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis raidījumam “900 sekundes” pauda, ka Izraēlas atbildes vēl nenozīmē raķešu triecienus, drīzāk taktiku.

“Līdz šim Izraēla ir izvēlējusies ar Irānu sacensties daudz precīzākos uzbrukumos pret konkrētiem cilvēkiem. Jāņem vērā, ka Irānas armija kaujasspējas ir lielākas nekā Izraēlai, neskatoties uz modernajiem ieročiem. Abas ir arī kodolvalstis, līdz ar to ne viena, ne otra nevēlas iesaistīties tiešos uzbrukumos. Šīs raķetes drīzāk tiek šautas ar pienākumu apziņu nekā ar mērķi nodarīt lielākus postījumus,” komentēja K. Bukovskis.