Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir atklājusi, ka aptuveni puse no Ziemeļkorejas raķetēm, ko Krievija no decembra līdz 2024. gada februārim izšāva uz Ukrainu, eksplodēja nesasniedzot savu mērķi. Izmeklēšanā, ko veica Ukraina, tika analizētas 21 no 50 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu atlūzām, ko Krievija izšāva divu mēnešu laikā.
"Aptuveni puse no Ziemeļkorejas raķetēm novirzījās no ieprogrammētajām trajektorijām un eksplodēja gaisā. Šādos gadījumos atlūzas netika atgūtas," teikts prokuratūras atbildē uz aģentūras izmeklēšanu.
Pēdējo reizi Krievijas raķetes "KN-23" (Hwasong-11) tika izmantotas 27. februārī. Ģenerālprokuratūra neprecizēja, vai kādu no raķetēm pārtvēra pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kultūras ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs 1. maijā apgalvoja, ka Krievija Ukrainā veic Ziemeļkorejā ražotu raķešu izmēģinājumus.
"Krievija Ukrainā testē Ziemeļkorejas raķetes, tāpat kā tā testēja "Shahab" raķetes Irānai, pirms tās tika izmantotas pret Izraēlu," teikts paziņojumā.
Janvāra sākumā ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs paziņoja, ka Krievija 2023. gada 30. decembrī, kā arī 2024. gada 2. un 6. janvārī ar Ziemeļkorejas ballistiskajām raķetēm ir veikusi triecienus Ukrainai.
Saskaņā ar Baltā nama sniegto informāciju 6. janvārī Krievija atkal izšāva uz Ukrainu vairākas Ziemeļkorejas raķetes.
Dienvidkorejas pārstāvis ANO apgalvoja, ka Ziemeļkoreja izmanto Ukrainu kā "poligonu", lai izmēģinātu ballistiskās raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas.
Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins 11. janvārī paziņoja, ka Ģenerālprokuratūra ir ieguvusi pirmos pierādījumus par to, ka Krievija izmanto Ziemeļkorejas raķetes.