Tā kā munīcijas krājumi bija izsīkuši, ukraiņi cīnījās, izmantojot visa kalibra munīciju, kas bija palikusi noliktavās. Karavīri teica, ka uz katru izšauto šāviņu krievi izšāva astoņus vai deviņus.
Ukraiņu karavīru vidū radās doma par sakāvi.
Simtiem ukraiņu karavīru atkāpās uz Avdijivkas koksa rūpnīcu pēc atkārtotiem Krievijas uzbrukumiem pagājušajā rudenī. Padomju laikos celtā rūpnīca, kas bija ieliņu, dzelzceļu un tuneļu mudžeklis, bija gandrīz ideāla aizsardzības pozīcija.
Taču, sākoties jaunajam gadam, pat koksa rūpnīcā karavīri jutās neaizsargāti.
Ukraiņu brigādes cenšas mainīt karavīrus no tiešajām frontes pozīcijām pēc dažām dienām vai ne vairāk kā pēc nedēļas. Savukārt brigādes, kas ilgstoši iesaistās kaujās, ir jāatsauc un jāpastiprina, lai tās varētu aizstāt bojāgājušos vai ievainotos un atjaunot krājumus. Avdijivkā tas nenotika.
Kamēr amatpersonas Kijivā strīdējās par delikāto jautājumu par iesaukuma paplašināšanu, daudzi karavīri austrumos jutās pamesti no Rietumu sabiedrotajiem, no augstākās vadības un no Ukrainas kolēģiem.
Krieviem bija šķietami neierobežots cilvēku un munīcijas krājums. Ukraiņu vīri redzēja, ka viņu iespējas sašaurinās.
Ņemot vērā pastāvīgo spiedienu un ārvalstu palīdzības trūkumu, tika runāts par atkāpšanos, teica Olehs. "Pastāvīgie uzbrukumi mūs nogurdināja."
Februāra otrās nedēļas sākumā ieradās 3. uzbrukuma brigāde, kurai bija pavēlēts doties uz koksa rūpnīcu. Līdz brīdim, kad pieredzējušie ukraiņu kaujinieki tur nokļuva, krievu karaspēks bija gandrīz ielencis teritoriju.
8. februārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atvaļināja Ukrainas armijas virspavēlnieku ģenerāli Valēriju Zaļužniju. Tas bija lielākais militārais satricinājums kopš kara sākuma.
