Kad kļuva klusāk, viņš un viņa kolēģis Slava aizmiga. Dzinēja rūkoņa un apšaudes skaņa viņus drīz vien pamodināja, un mīnmetēju apšaudes rezultātā tika uzspridzināti baļķi, kas sedza ierakumus, kurā viņi bija paslēpušies.
"Turpat pie ieejas bija krāteris. Un tad viss apklusa. Tas bija nāves klusums. Draugs man teica, lai bēgam," atceras Slava, kurš tagad atrodas ukraiņu karavīru gūstā. Viņi metās bēgt uz citu drošāku ierakumu, taču skrējiena laikā turpināja lidot mīnmetēju lādiņi.
Antonam bija viena šautene un viena granāta. Kad abi nokļuvuši citā ierakumā, tad dzirdējuši klikšķi, un iekšā tika iemestas divas granātas. No sprādziena viņus pasargāja bedres dziļums.
"Kādu brīdi bija klusums, tad ukraiņi atgriezās. Es domāju, ka tās ir beigas," saka Antons. Viņš domāja, ka viņu vai nu sodīs ar nāvi, vai nežēlīgi spīdzinās.
"Es pārslēdzu šauteni uz savrupšāviena režīmu, un domāju sevi nošaut. Bet es to nevarēju," viņš atceras.
Viņš ir viens no astoņiem Krievijas karavīriem, kurus Ukrainas Trešā uzbrukuma brigāde tur improvizētā cietumā Ukrainas austrumos. Vīrieši tika turēti nelielās kamerās, taču viņiem bija pieejama pārtika, ūdens un cigaretes.
"CNN" intervēja trīs no viņiem pirms krievu gūstekņu nodošanas Ukrainas izlūkdienesta rīcībā. "CNN" neizmanto kara gūstekņu īstos vārdus un ir slēpusi viņu identitāti, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām pēc viņu atgriešanās Krievijā, kā arī ņemot vērā Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas publicētos norādījumus reportāžu veidošanā, kurā iesaistīti karagūstekņi.
Divu ukraiņu karavīru klātbūtnē trīs vīrieši aprakstīja Krievijas armijā valdošo zemo morāli, haosu un Krievijas militārās vadības spēku acīmredzamo izšķērdību.
Cerības uz apmaiņu
Ukraiņi vēlas, lai sagūstītie krievi tiktu apmainīti pret ukraiņu karavīriem, kurus sagūstījuši krievu okupanti, taču viņi nelolo lielas cerības uz sekmīgu apmaiņu. Lielākā daļa no sagūstītajiem krieviem ir notiesātie noziedznieki, kas nogādāti frontē, lai dienētu apakšvienībā "Storm Z", kas ir Krievijas Aizsardzības ministrijas struktūrvienība, kura apzināti veidota no ieslodzītajiem, kuriem piesolīta amnestija par sešu mēnešu ilgu dienestu.
"Krievijas valdībai viņi nav nekā vērti," stāsta ukraiņu karavīrs ar iesauku "Vectēvs". Viņš ir atbildīgs par improvizēto cietumu un stāsta, ka jau pusgadu tajā nonāk krievu notiesātie noziedznieki. Visi esot ar līdzīgiem stāstiem.
Kopš kara sākuma 2022. gada sākumā ir apmainīti simtiem ukraiņu un krievu karagūstekņu. Pēdējā nozīmīgajā apmaiņā aprīlī galvenokārt piedalījās azovieši - karavīri, kas cīnījās pēdējā kaujā par Mariupoles pilsētu, pirms Krievija to okupēja. Azovieši vēlāk izveidoja Trešo uzbrukuma brigādi, kas tagad cīnās Bahmutā.
Kara gūsteknis Antons stāsta, ka viņš Krievijā izcietistrešo cietumsodu par narkotiku glabāšanu. Iepriekš viņš bija notiesāts par līdzīgu noziegumu un laupīšanu. Viņš stāsta, ka “Storm - Z” vienībā viņam apsolīja, ka, ja viņš pieteiksies karot Ukrainā, viņam tiks noņemta sodāmība, bet viņš neesot zinājis, ka tiks nosūtīts uz frontes pirmo līniju. Pirms nosūtīšanas viņš un Slava divas nedēļas piedalījās pamatapmācībā.
"Mums nebija morāles," stāsta krievu kara gūsteknis Slava. "Mēs gaidījām, ka turēsim aizsardzības līniju, kā mums tika solīts. Mums teica, ka Vāgnera privātā militārā kompānija ir tā, kas iesaistīta aktīvās karadarbībā. Un ka mēs būsim tie, kas izvietosies atbrīvotajās teritorijās."
Saskaņā ar abu pušu liecībām Vāgnera algotņi pārņēma kontroli pār Bahmutu 10 mēnešu ilgā kaujā, kas prasīja tūkstošiem dzīvību. Viņu vadonis Jevgēņijs Prigožins maijā, dažas nedēļas pirms īslaicīgās sacelšanās un 24. jūnija gājiena uz Maskavu, atsauca tos uz aizmuguri. Kopš tā laika Ukrainas spēki ir centušies atgūt izpostīto pilsētu, aplencot Krievijas karaspēku no ziemeļiem un dienvidiem.
Slava jau atradās cietumā, kad Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada februārī, izciešot desmit gadus ilgu sodu par narkotiku tirdzniecību. Viņam, tāpat kā Antonam, apsolīja, ka sodāmība tiks dzēsta, ja viņš pievienosies "Storm Z" vienībai. Abi stāsta, ka viņu vienīgais informācijas avots par karu pirms nosūtīšanas uz Ukrainu bija Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi.
Paralēlā realitāte
Cits no gūstekņiem - krievu karavīrs Sergejs, "CNN" stāsta, ka viņš kliedza "padodos", kad netālu no viņa nokrita divas granātas, nogalinot blakus esošos karavīrus tranšejā. Viņa komandieris jau bija aizbēdzis.
"Es paslēpos tranšejās. Tos, kas gribēja bēgt no vienas pozīcijas uz otru, vienkārši nošāva ar ložmetējiem un tankiem," viņš atceras. Kad viņš ieraudzīja ukraiņu karavīrus, viņš bailēs aizmuka prom un piespiedās pie citiem diviem krievu karavīriem. Viens no viņiem centās caur rāciju izsaukt krievu artilērijas aizsegu, taču mirkli vēlāk viņu nogalināja lidojoša lādiņa šķemba.
"Mūsu [krievu okupantu] artilērija, kā parasti, nedarbojās. Tad mūsējie centās palīdzēt ar raķešu palaišanas iekārtu "Grad", bet tā nespēja trāpīt, kur nepieciešams. Tad es dzirdēju, ka ukraiņi tuvojas mums. Es sāku kliegt "Mēs padodamies", tad viņi uz mums meta granātu," viņš stāsta. Paši ukraiņi atzīst, ka apšaudes laikā ir grūti dzirdēt, kad dziļi ierakumā kāds bļauj, tāpēc ierakumu ieņemšana notiek pēc noteikta algoritma.
"Es jutu, kā sprādziens ievainoja man roku. Viņi man jautāja, kas es esmu, un es atbildēju, ka esmu krievs un ka padodos. Pēc sekundes man izdevās izlīst no tranšejas līdz pusei," viņš stāsta. Aiz viņa stāvošais krievu karavīrs tika nogalināts granātas sprādziena rezultātā.
"Man divreiz paveicās - pirmo reizi, kad mani nenogalināja granāta un otro, kad es padevos kā gūsteknis," saka Sergejs. Ukraiņu karavīri sniedza viņam pirmo palīdzību un nogādāja viņu lauka slimnīcā. Sergeja roka un kāja bija pārsieta, kad viņu, lecot uz vienas kājas, izveda no kameras.
Atšķirībā no pārējiem viņš ir līgumkaravīrs, nevis ieslodzītais. Viņš apgalvo, ka pagājušajā gadā Hersonā izcietis sodu. Pēc atgriešanās mājās viņš stāsta, ka militārais prokurors viņam draudējis ar cietumu par dezertēšanu, ja viņš neatgriezīsies kaujas laukā. Vīrietis apgalvo, ka viņa iepriekšējā militārā pieredze nav viņu sagatavojusi tam, ko abas puses sauc par "gaļas mašīnu" Bahmutā.
"Tas ļoti atšķīrās no tā, ko es redzēju televīzijā. Paralēlā realitāte. Es jutu bailes, sāpes un vilšanos savos komandieros," viņš saka.
Bezjēdzīgi rīkojumi
Pārējie divi "CNN" intervētie gūstekņi stāstīja līdzīgus stāstus. Viņu vienīgā piekļuve pārtikai un ūdenim Krievijas okupētajā un kontrolētajā Ukrainas teritorijā bija 5 kilometru gājiens cauri mīnu laukiem. Antons stāsta, ka viņu tiešais komandieris arī bija notiesātais. Slava atceras, ka viņu komandieri apreibinājās no pretsāpju zāļu krājumiem.
Šie komandieri, būdami zāļu iespaidā, sūtīja karavīrus mīnmetēju apšaudē, "dodot bezjēdzīgas pavēles", stāsta Slava.
CNN norāda, ka krievu kara gūstekņu liecības nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, taču tās saskan ar videoierakstiem, ko publicējuši Krievijas iesauktie notiesātie, kuri stāsta, ka viņi tika nosūtīti uz frontes līniju bez pietiekama atbalsta. Krievijas artilērija, reaktīvās lidmašīnas un tāla darbības rādiusa raķetes, kā arī spēcīgi nocietinātās tranšejas ir palēninājušas Ukrainas pretuzbrukumu, kas sākās pagājušajā mēnesī.
Sergejs uzskata, ka viņa ievainojumi neļaus viņam turpmāk doties kaujā vai nonākt cietumā, kad viņš tiks apmainīts ar ukraiņu karagūstekņiem. Slava un Antons nav tik pārliecināti. Krievija pagājušā gada septembrī pastiprināja sodus par brīvprātīgu padošanos, nosakot ieslodzījumu līdz pat 10 gadiem cietumā.
Jautāts par iespējamo atriebību, kad viņš atgriezīsies mājās, Antons saka: "Es nezinu. Grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet, zinot mūsu valsts vēsturi, šādas lietas ir notikušas arī agrāk."
Viņš vēlas atgriezties mājās, sakārtot savu dzīvi un atjaunot saikni ar savu bērnu. Tomēr, kā norāda CNN, tā vietā viņš varētu atgriezties cietumā.