The Jamestown Foundation: Maskava tuvākajā laikā, visticamāk, nespēs modernizēt savu jūras floti

Pirmkārt, ilgstošās problēmas Krievijas kuģu būves nozarē un no tā izrietošās grūtības, ar kādām Maskava saskaras, būvējot jaunus kuģus vai atjaunojot esošos, joprojām ir galvenais jautājums. Otrkārt, Krievijas jūras spēku komandieru tieksme pēc lieliem kuģiem, nevis mazākiem kuģiem, kaitē jūras spēku modernizācijai, pat ja pēdējie varētu izrādīties efektīvāki tādos konfliktos kā konflikts Ukrainā. Un, treškārt, arvien pieaugošās prasības, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirza Krievijas Jūras spēkiem. Tās ir padarījušas jūras spēkus pārāk izkliedētus un ir bloķējušas fundamentālu centienu pārorientāciju tikai uz Ukrainu.

Saskaroties ar problēmām, Kremļa amatpersonas tradicionāli ir atbildējušas ar apgalvojumiem, ka tās visas ir atrisinātas vai drīzumā tiks atrisinātas. Krievijas jūras spēku komandieri nav izņēmums, un pēdējās nedēļās šīs militārās amatpersonas ir uzstājušas, ka visas pagātnes problēmas ir pārvarētas, ka korupcijai kuģu būvētavās ir pienācis gals, ka visa flotei pieejamā nauda tiek tērēta lietderīgi, ka vecie kuģi tiks savlaicīgi pārbūvēti un ka jauni kuģi tiks laisti jūrā pirms veco kuģu nodošanas metāllūžņos. Tomēr neatkarīgos ziņojumos gan Krievijas, gan ārvalstu analītiķi apstrīd katru no šiem punktiem un tā vietā norāda, ka Krievijas Jūras spēki turpinās ciest no problēmām, kas tos nomocījušas kopš padomju laika beigām.

Otrā Krievijas taktika šādās situācijās ir sava veida melošanas kampaņa, kurā kaut kas fundamentāli vecs tiek pasniegts kā kaut kas pilnīgi jauns. Zīmīgi, ka šajā gadījumā viens no Krievijas militārajiem analītiķiem ir ierosinājis, ka Maskavai vajadzētu mācīties no Ukrainas, kad runa ir par vecākas kara tehnikas izmantošanu. Pēc Vitālija Orlova domām, "Krievijas Aizsardzības ministrijai un Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam ir daudz ko mācīties no saviem Ukrainas kolēģiem", kuri pašreizējā karā ir veiksmīgi izmantojuši nedaudz pārveidotu padomju tehniku. Viņš apgalvo, ka "novecojušā" aprīkojuma izmantošana dos "lieliskas iespējas Krievijas Jūras kara flotei beidzot sniegt asimetrisku "atbildi" uz "Moskva" nogremdēšanu, kā arī uzbrukumiem Krimas tiltam un Čūsku salai". Tas, ka kāds Maskavā varētu ieteikt Kremlim kopēt Kijivu, nepārprotami liecina par Krievijas izmisumu un par to, cik problemātiska joprojām ir tās jūras kara flotes programma.

Taču vēl vairāk par Krievijas problēmām ar tās jūras spēkiem liecina Maskavas gatavība meklēt palīdzību ārvalstīs. Kāds domes deputāts ir ierosinājis atpirkt lidmašīnu transportkuģi, ko Ķīna iegādājās no Ukrainas. Šāds darījums ir maz ticams.

Šajā kritiskajā rakstā aprakstīts, kā "Krievijas Jūras kara flotes lielākie karakuģi kļūst par tās lielākajām galvassāpēm", kā karš Ukrainā, šķiet, "ietekmē Krievijas plānus modernizēt savu flotes spēku" un kā Maskava nespēj labot pagātnē pieļautās kļūdas. Šo un iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ joprojām ir gandrīz droši zināms, ka Maskavas plaši izskanējušie plāni modernizēt Krievijas floti, lai to varētu izmantot pret Ukrainu vai jebkur citur, visticamāk, netiks īstenoti, kamēr pie varas būs V. Putins.