Newsweek: Krievijas elites vienības vairs nespēj uzturēt atbilstošu sagatavotības līmeni

Kā raksta izdevums, Krievijā jau simtiem gadu pastāv tradīcija nodēvēt elites vienības par “gvardēm”, atsaucoties uz Krievijas cara Pētera Lielā valdīšanas laiku. Šī tradīcija tika uzturēta Padomju Savienībā un ir izdzīvojusi līdz mūsdienu Krievijas Federācijai. Ja vienībai ir piešķirts “gvardes” nosaukums, tam ir liela nozīme Krievijas militārajā struktūrā, tomēr mūsdienās tā drīzāk ir “pagātnes spozmes atblāzma”, nevis jēgpilns vienības spēju raksturojums, pauž politologs Pāvels Bajevs.

Elites vienības slavu izpelnās ar darbības specifiku, tām bieži ir piekļuve vislabākajam aprīkojumam un apmācībām, tāpēc tās tiek izvēlētas kā uzticamākās pašu grūtāko uzdevumu izpildei, tostarp arī Ukrainas karā. Elites vienības bieži pilda arī psiholoģisko operāciju funkciju, jo to parādīšanās kaujas laukā var gan iedvesmot pašu armijas karavīrus, gan iebiedēt pretinieku. Britu izlūki ziņoja, ka tieši sarežģītie taktiskie uzdevumi, kas izvirzīti Krievijas elites vienībām, ir radījuši ārkārtīgi lielus personāla zaudējumus, atsaucoties uz 155. jūras kājnieku brigādes kaujām Doneckā.

Bataljonu taktiskās grupas tiek veidotas no lielākām brigādēm, iekļaujot sastāvā to pieredzējušākos karavīrus un labākos resursus. Kara pirmajās nedēļās šie primārie resursi visdrīzāk tika izlietoti, un rezultāts ir elites “brigādes, kas zaudējušas savus labākos karavīrus, labākos virsniekus un labāko aprīkojumu, un tagad tām ir jāspēj nodrošināt jauni spēki pēc šāda kvalitātes krituma,” stāsta militārais eksperts Deivids Stouns.

Eksperti pauž, ka pēc šādiem zaudējumiem vairākas augstas gatavības vienības vairs ne tuvu nav kādreizējo spēju līmenī, jo tikušas papildinātas ar tikko mobilizētu un vāji apmācītu ne visai kareivīgi noskaņotu iesaukto rindām. Elites brigāžu papildināšana ar jauniesauktajiem nozīmē, ka šīs vienības nekad nesasniegs kādreizējo efektivitāti. Tas neattiecas tikai uz elites vienībām, bet arī regulārajām tanku un kājnieku vienībām.

Invāzijas gaitā elites vienības, kas par tādām pamatoti tiek uzskatītas savas speciālās nozīmes un spēju dēļ, tika izmantotas neatbilstoši to paredzētajiem uzdevumiem. Piemēram, 155. jūras kājnieku brigāde tika gatavota primāri ūdens operāciju īstenošanai, taču Ukrainā izmantota kā ierindas kājnieku vienība. Tāpat Krievijas armija invāzijas pirmajās nedēļās ievērojami paļāvās uz desantnieku vienībām, kas parasti tiek sūtītas uzdevumos bez smago ieroču atbalsta, jo pārvietojas ar helikopteriem vai desantējas ar izpletņiem.

Attiecīgi Krievijas armijas komandieri paļāvās uz šo vienību izslavētajām kaujas spējām, nerūpējoties par tām taktiski piemērotu uzdevumu sagatavošanu. Šādā veidā ātri tika zaudēti šo vienību sagatavošanā un uzturēšanā veiktie ievērojamie ieguldījumi.

Brīdī, kad karš noritēja jau pusgadu, BBC Krievijas nodaļa apstiprināja, ka Ukrainā nogalināti vairāk nekā 900 Krievijas armijas elites speciālisti. Līdzīgi desantniekiem un jūras kājniekiem arī 200. motorizēto strēlnieku Arktikas brigāde tika nosūtīta uz Ukrainu veikt tās specifikai neatbilstošus uzdevumus un faktiski tika iznīcināta, kā vēstīja “The Washington Post”.

Ukrainas kara kontekstā visbiežāk pieminēta 155. jūras kājnieku brigāde, kas pēdējo 12 mēnešu laikā pēc ekspertu domām kaujas laukā sūtīta vismaz trīs reizes – vispirms Bučā, pēc tam Doneckā, bet nesen arī Vuhledaras apkaimē. Neviena no minētajām operācijām nav realizēta sekmīgi, un tas apliecina, ka šai kādreizējai elites vienībai nav izdevies atjaunot savas kaujas spējas agrākajā līmenī. Spriežot pēc tās smagajiem zaudējumiem, šobrīd nav zināms, vai vienībā joprojām ir kāds no sākotnējā sastāva karavīriem.

Analītiķi norāda, ka elites brigāžu neveiksmju pamatā ir vairāku faktoru kombinācija – tāpat kā visas Krievijas armijai kopumā, un tās raksturo zems karavīru morāles līmenis, munīcijas un ekipējuma trūkums un slikta apmācība.

“Neviens Krievijas pusē negaidīja, ka karš tik ļoti ievilksies, tāpēc karavīru morāles problēmas ir neizbēgamas,” uzskata Deivids Stouns. “Krievijas armija ir iztērējusi milzīgu daudzumu savu cilvēkresursu, un tā atgūšanai būs nepieciešams ļoti ilgs laiks.” Un jūras kājnieku vai desantnieku vienību atjaunošanai tas būs divtik un pat trīskārt ilgāks – trīs līdz pieci gadi, ja šīs vienības netiek iesaistītas kaujas darbībās, bet atsevišķām ļoti specifiskām vienībām kā Arktikas brigādei pat desmit gadi.

Image