ASV, Lielbritānija, Ukraina un citi sabiedrotie cīnās informatīvajā karā pret Maskavu, tāpēc to sniegtā informācija ir jāuztver piesardzīgi, tomēr tā ir ticamāka nekā Kremļa propaganda.
Aizsardzības ministrija savā jaunākajā paziņojumā par izlūkdienestu sniegto informāciju norādīja: "Krievijas Aizsardzības ministrijas un privāto militāro organiozāciju spēki kopš iebrukuma Ukrainā sākuma, visticamāk, ir cietuši 175-200 tūkstošus upuru. Tas, iespējams, ietver aptuveni 40-60 tūkstošus nogalināto."
"Pēc mūsdienu standartiem šie skaitļi atspoguļo augstu nogalināto personāla proporciju salīdzinājumā ar ievainoto skaitu. "Tas gandrīz noteikti ir saistīts ar ārkārtīgi vājo medicīnisko nodrošinājumu lielākajā daļā Krievijas bruņoto spēku. Artilērija gandrīz noteikti ir nodarījusi lielākos zaudējumus Krievijas armijai."
Ziņojumā uzsvērts, ka Putina "privātā armija", “Vāgnera grupa”, ir "izvietojusi lielu skaitu notiesāto", no kuriem daudzi nāk pa tiešo no cietuma. Iespējams, ka Krievija ir zaudējusi līdz pat 50% nosūtīto karavīru," piebilda Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Tiek uzskatīts, ka arī Ukrainas bruņotie spēki ir cietuši lielus zaudējumus, jo īpaši aizvien sīvāko kauju apstākļos.
Tiek ziņots, ka kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka iebrukumu, ir nogalināti arī vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju, daudzi no tiem Krievijas veiktajās apšaudēs un gaisa uzlidojumos, kas iznīcinājuši pilsētas un ciemus.
Pēdējās dienās Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieki ir pastiprinājuši uzbrukumus vairākos frontes apgabalos, kas, pēc dažu militāro analītiķu domām, ir Putina pavasara ofensīvas sākums.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara video uzrunā sacīja, ka viņa prioritāte ir apturēt Krievijas progresu un sagatavoties iespējamam Ukrainas pretuzbrukumam.
"Situācijas noturēšana frontē un gatavošanās jebkādiem ienaidnieka eskalācijas soļiem - tā ir tuvākās nākotnes prioritāte," viņš teica.
Kā ziņots, ASV ir ieteikušas Kijivai atlikt pretuzbrukumu, kamēr no Rietumiem tiks piegādāts vairāk smagā bruņojuma, tostarp tanki un lielāka darbības rādiusa raķetes.
Krievijas uzmanības centrā ir nelielā austrumu pilsēta Bahmuta, kas ir viens no diviem reģioniem, kuri veido Donbasu - Ukrainas rūpniecisko centru, ko tagad daļēji okupējusi Krievija. Krievija jau mēnešiem ilgi ir aplenkusi Bahmutu, un lielākā daļa iedzīvotāju (aptuveni 70 000 cilvēku) ir pametuši pilsētu.
"Viņi sūta daudz karaspēka. Es nedomāju, ka tas viņiem ir ilgtspējīgi," par krieviem sacīja Ukrainas 80. gaisa desanta brigādes preses pārstāvis Tarass Dzioba. "Ir vietas, kur viņu līķi ir vienkārši sakrauti kaudzēs. Viņi vienkārši neevakuē savus ievainotos vai nogalinātos."
Bahmutas ieņemšana dotu Krievijai atspēriena punktu, lai virzītos uz divām lielākām Doņeckas pilsētām tālāk uz rietumiem - Kramatorsku un Slovjansku. Taču Ukraina un sabiedrotie apgalvo, ka Bahmutas ieņemšana būtu niecīga uzvara, ņemot vērā laiku un zaudējumus, ko Krievija ir cietusi.
