Šīs platformas izpildītāju vidū var atrast uzņēmumu "Androidnaya Tekhnika", kas savulaik apkaunoja sevi ar viltotu “FEDOR” robotu. Kā redzams no attēliem, krievu "Marker" ir bruņots tikai ar vienu smago ložmetēju KPVT un diviem granātmetējiem RPG-27. Tik vājš bruņojums rada nopietnus jautājumus par to, vai tas vispār varētu cīnīties pret tankiem - pat padomju tankiem?
Rietumu analītiķu vidū vērojams skepticisms. Piemēram, žurnāla "Defence One" autori norāda, ka "Marker" izmēri un zemā mobilitāte padara to par vieglu mērķi jebkurai prasmīgai tanku apkalpei.
Vēl viena problēmu krieviem ir saistīta ar to, kā viņi varētu uzturēt kontroli pār šo tālvadības ieroci reāla kaujas lauka apstākļos ar aktīvu elektronisko karadarbību.
Tādējādi drīzāk izskatās, ka šī prettanku robota ražošana aprobežosies ar tikai dažām vienībām, lai šīs mašīnas varētu pozēt Kremļa propagandas mediju kamerām.
Pagājušajā nedēļā Dmitrijs Rogozins - bijušais Krievijas kosmosa aģentūras “Roskosmos” vadītājs, kurš pašlaik vada okupantu militāro padomnieku grupu Ukrainā, sevi dēvējot par "Karaliskajiem vilkiem" vai "Cara vilkiem", - sarunā ar Kremļa propagandas ruporu "RIA Novosti" paziņoja, ka Rietumos ražotie tanki var sagaidīt, ka Ukrainas kaujas laukos tie tiksies ar modificētu Krievijas armijas bezpilota kaujas mašīnas "Marker" versiju, kas bruņota ar prettanku raķeti.
"Visi ir vienisprātis, ka mūsu "Marker" ir jāsagatavo kopā ar apkalpēm atlikušajā laikā līdz "Abrams" un "Leopard" ierašanās brīdim Ukrainā," teica D. Rogozins.
"Marker" ir apvidus sauszemes transportlīdzeklis, ko izstrādājis Krievijas uzņēmums "Android Technologies" un fonds "Advanced Research Foundation", kas būtībā ir ASV Aizsardzības progresīvo pētniecības projektu aģentūras (DARPA) Krievijas ekvivalents.
Pašlaik ir izgatavoti tikai pieci "Marker" prototipi, un saskaņā ar D. Rogozina teikto četri no tiem ir nosūtīti uz Donbasa reģionu Ukrainā.
"Marker", tāpat kā daudzi Krievijā ražoti bezpilota lidaparāti, iepriekš tika testēts galvenokārt izlūkošanas datu vākšanas vajadzībām, kur tas varēja pārvietoties attālināti un palaist mazus bezpilota lidaparātus kā izlūkošanas platformas.
"Iespējams, ka tas ir izgājis klasificētus testus, kas mums nav zināmi," teica Samuels Bendets, Krievijas studiju programmas dalībnieks un Jaunās Amerikas drošības centra pētnieks. "Bet Donbass ir nekontrolēta vide. Tā ir piesātināta ar ieročiem un pretpasākumiem."
Lai gan šie iepriekšējie testi tika veikti sarežģītās vietās, piemēram, mežos, pēc S. Bendeta teiktā, šī vide ne tuvu nav tāda, ar kādu transportlīdzeklim varētu nākties saskarties reālā kaujas situācijā Donbasā.
Tā kā agresorvalsts Krievijas arsenālā ir tikai četri "Marker" transportlīdzekļi, S. Bendets sacīja, ka šo potenciālo tanku iznīcinātāju izcelšana, visticamāk, ir tikai sabiedrisko attiecību triks, un maz ticams, ka tie tiks izmantoti ārpus īpaši kontrolētas vides.
Paziņojums, ka tie var iznīcināt tanku, arī rada jautājumus par šo mašīnu izmantošanu kaujas laukā.
"Visa UGV izmantošanas jēga ir izvest cilvēkus no bīstamas vides. Taču visās diskusijās, kas ir notikušas Krievijas militārajās akadēmiskajās aprindās, neviens nekad nav runājis par to, kas notiek, kad transportlīdzeklis tiek iznīcināts," teica S. Bendets.
Neraugoties uz to, karš Ukrainā neapšaubāmi kalpos kā vēl viens izmēģinājumu poligons, lai noskaidrotu, ko tieši šī mašīna spēj darīt kaujās.
"Patiesais jautājums ir, cik lielā mērā Krievija un Ukraina turpinās eksperimentēt ar šīm sistēmām," teica S. Bendets.
