Krievu okupanti ik dienu ar lielu jaudu apšauda Ukrainas bruņoto spēku atbrīvoto Hersonas pilsētu, cenšoties atturēt Ukrainas aizstāvjus no Dņepras upes šķērsošanas. Tomēr, kā uzskata aizsardzības nozares eksperti, tas ir tikai laika jautājums, turklāt pašas agresorvalsts bruņoto spēku vadība apzinās, ka šāda scenārija gadījumā tā var nenoturēt Ukrainas spēku virzību, atbrīvojot savu valsti.
Pēc tam, kad 11.novembrī Ukrainas karaspēks atbrīvoja Hersonu, pilsētu turpina katru dienu apšaudīt Krievijas artilērija, secinājis Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkdienests.
Ukrainas varasiestādes paziņojušas, ka 24.novembrī pilsētā tika nogalināti 10 cilvēki, bet 27.novembrī pilsētā reģistrētas 54 apšaudes.
Pilsēta ir neaizsargāta, jo tā atrodas lielākās daļas Krievijas artilērijas sistēmu darbības rādiusā, kas tagad šauj no Dņepras austrumu krasta, tas ir, no jaunajām aizsardzības līnijām.
Lielāko daļu postījumu Hersonai nodarījis tas, ka Krievija izmanto raķešu sistēmas - galvenokārt "Grad" sistēmas, norāda ziņojuma autori.
ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti savā jaunākajā apskatā norāda, ka krievi lieliski apzinās, ka nespēs liegt Ukrainas bruņotajiem spēkiem šķērsot Dņepru.
Tikmēr agresorvalsts Krievijas sarīkotās apšaudes prasa arvien vairāk upuru. Līdz šim piedzīvotajās Krievijas apšaudēs Ukrainā cietuši aptuveni 32 000 civilo objektu un vairāk nekā 700 kritiskās infrastruktūras objektu, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Jevhens Jenins.
Viņš sacīja, ka elektroapgādes problēmas Krievijas triecienu dēļ šobrīd ir aptuveni 520 apdzīvotās vietās.
Pēc Iekšlietu ministrijas datiem, Krievijas apšaudēs cietuši aptuveni 32 000 civilo objektu. Pēc ministra vietnieka teiktā, tās galvenokārt ir civiliedzīvotāju privātās un daudzdzīvokļu mājas.
"Kā tas parasti notiek ar teroristiem, krievi mērķē uz civiliem mērķiem," sacīja Jenins.
Pēc viņa teiktā, tikai 3% reģistrēto uzbrukumu bijuši militāriem mērķiem.
Krievijas triecieni veikti arī pa vairāk nekā 700 kritiskās infrastruktūras objektiem. Tie ir transporta, enerģētikas un citi objekti - lidlauki, tilti, degvielas bāzes, elektriskās apakšstacijas.
Pēc Jenina teiktā, "priekšā ir grūti laiki", tomēr gan valdība, gan lielākā daļa Ukrainas pilsoņu ir "gatavi šādiem uzbrukumiem un tie mūs nesalauzīs".
Taču smagus zaudējumus nākas ciest arī pašiem krievu okupantiem. Saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba informāciju, pirmdienas rītā Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā bija sasnieguši 87 900 karavīrus.
Diennakts laikā vien iznīcināti 590 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2908 tankus, 5861 bruņutransportieri, 1899 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 209 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1555 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4416 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.