“Politico”: Ukrainas nozīmīgākie ieroči karā pret Krieviju ir atjautība un improvizācija

KONFLIKTU ZONAS I 22.11.2022
Sargs.lv/ Politico
agresijainfrastruktūrakaršKrievijaUkraina
Ukrainas infrastruktūras uzņēmumu darbinieks labo sarautās elektrolīnijas atbrīvotajā Limanā
Foto: AFP/Scanpix

Pateicoties ukraiņu improvizācijas spējām un atjautībai, Krievijas raķešu uzbrukumiem Ukrainai ir daudz mazāka ietekme, nekā Vladimirs Putins vēlētos. Krievijas armija pagājušajā nedēļā uzbruka Ukrainas elektrotīklam, izšaujot aptuveni miljardu eiro vērtas raķetes valsts enerģētikas infrastruktūrai, taču, iztērējot visu šo naudu, vienīgais rezultāts Ukrainā bija elektroenerģijas padeves pārtraukums tikai uz vienu dienu.

Ukrainas inženieri, apsteidzot Kremli, jau ir sagatavojuši plānus un iespējamos scenārijus izveidot elektrības "maršruta maiņas shēmas", lai kompensētu pārvades apakšstaciju elektrības zudumu vai pat ģenerējošo staciju bojājumus.

"Mēs esam ļoti labi sagatavojušies, un mēs domājam, ka pēc raķešu uzbrukumiem koordinēsim savu darbību," intervijā medijam “Politico” sacīja Ukrainas valstij piederošā elektroenerģijas uzņēmuma “Ukrenergo” valdes priekšsēdētājs Volodimirs Kudrickis (Volodymyr Kudrytskyi).

“Tātad pat ar katastrofāliem postījumiem šajos grūtajos laikos mēs joprojām spējam atjaunot savienojumu un piegādāt enerģiju. Protams, mums ir jāierobežo patēriņš, lai saglabātu sistēmas stabilitāti," piebilda V.Kudrickis.

V.Kudrickis saka: "Mēs varam atjaunot elektrības padevi 90 procentiem ukraiņu vienas dienas laikā pēc uzbrukuma, taču iespējamību ietekmē, kāds ir bojājuma veids. Pēc pamata elektrības piegādes atjaunošanas ir nepieciešamas vēl dažas dienas, lai pilnībā stabilizētu sistēmu.”

Pašlaik Ukraina ir zaudējusi aptuveni 50 procentus no savas elektroenerģijas, Krievijas uzbrukumu nodarīto postījumu dēļ. Tā ir daļa no Kremļa kara stratēģijas, lai ar ziemas un sala atnākšanu nomocītu ukraiņus un salauztu viņu cīņas garu.

“Ukrenergo” valdes priekšsēdētājs sacīja, “Manuprāt, mums iet diezgan labi. Šāds uzbrukuma veids un mēroga lielums elektrotīklam mūsdienu pasaulē vēl nav pieredzēts, un tādēļ mums ir jāizdomā vēl neredzēti risinājumi. Mums nav ar ko konsultēties šajā jomā, jo neviens nekad nav pieredzējis kaut ko tamlīdzīgu."

Šis ir radījis arī reakciju Ukrainas sabiedrībā. Iedzīvotāji ir sākuši jokot, ka valsts nespējīgie sabiedriskie pakalpojumi, kopš Krievijas iebrukuma ir pārsteidzoši uzlabojušies — tā vietā, lai vairākas nedēļas gaidītu elektrības vai ūdens pieslēguma remontu, lietas tiek salabotas dažu stundu laikā.

Krievijas raķešu uzbrukumi ir pastiprinājuši ukraiņu dusmas, taču tas arī ir radījis lepnumu par tautiešu atjautību, lai atjaunotu elektroenerģiju un ūdenspiegādi, kas pēc raķešu un dronu triecieniem, ir atkarīga no “Ukrenergo” enerģijas.

Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs (Andriy Sadovyi) “Politico” sacīja, ka improvizācija ir daļa no elektrības atjaunošanas noslēpuma.

"Energosistēma netika uzbūvēta ar domu, ka tai būs jāiztur uzbrukums," sacīja A.Sadovijs.

Andrijs Sadovijs “Politico” intervijā uzsver, ka ukraiņi ir atbrīvojušies no vājās padomju mentalitātes – parādoties problēmai, uzskatīt, ka risinājumi nepastāv.

"Mēs esam atklājuši, ka mūsos ir iekodēta ģenealitāte, improvizēt, nākt klajā ar risinājumiem, izmantot to, kas ir pieejams un kas ir pa rokai," saka Ļvivas mērs.

Līdzīgi, kā iepriekšējos Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, arī pagājušajā nedēļā valsts elektroinženieri ātri pārprogrammēja datorsistēmas, lai enerģija uz iedzīvotāju mājām plūstu no neskartajām pārvades stacijām. Tas tika darīts, jo, gan improvizētiem ielāpiem, gan fizisko bojājumu labošanai, nepieciešams ilgs laiks, bet pārprogrammēšana prasa vien dažās stundas.

Ārvalstu eksperti, kas strādā valstī, izceļ ukraiņu improvizāciju un ne tikai enerģētikas sektorā.

Terijs Teilors (Terry Taylor), 75 gadus vecs britu ūdensapgādes inženieris, kurš pameta komfortablu dzīvi Oksfordā, Lielbritānijā, lai uz Ukrainu atvestu savu gadu desmitiem ilgo pieredzi darbā Āzijā un Āfrikā, saka: "Kas grib, tas var. Viņi [ukraiņi] dara dažas pārsteidzošas lietas.”

T.Teilors pārrauga Dānijas labdarības organizācijas projektu dienvidu piekrastes pilsētā Mikolajivā. Pilsēta ir izturējusi vairākus mēnešus ilgu Krievijas armijas ielenkumu. Pilsētā jau pusgadu ir bijusi bez dzeramā ūdens, krieviem aprīlī sabojājot ūdens cauruļvadu.

T.Teilors uzsver: “Šeit ir satriecoša mērķa un apņēmības vienotība. Tas tiešām ir apbrīnojami. Cilvēki paši tiek galā ar grūtībām - tīra gružus, labo cauruļvadus, dara, cik vien pašu spēkos iespējams.”

Elektroenerģijas jautājumā ukraiņi bija gatavi jau pirms Krievijas iebrukuma 24. februārī. Viņi bija izveidojuši rezerves daļu, slēdžu un kabeļu krājumus. "Mēs uzkrājām ievērojamus materiālu un aprīkojuma krājumus, iespējams, vienu no lielākajiem pasaulē," saka “Ukrenergo” valdes priekšsēdētājs Volodimirs Kudrickis.

Līdz pat oktobrim Ukraina varēja eksportēt elektroenerģiju uz Eiropas Savienību, taču oktobrī sākoties Krievijas rakešu uzbrukumiem enerģētiskas infrastruktūrai, Ukrainai ir nepieciešams importēt enerģiju.

ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Kadri Simson) 1. novembrī apmeklēja Kijivu un pauda bloka gatavību palīdzēt papildināt Ukrainas krājumus, neskatoties uz Krievijas raķešu uzbrukuma viļņu skaitu.

Taču Volodimirs Kudrickis uzsver, ka Ukrainas lielie aprīkojuma un materiālu krājumi ātri izsīkst.

Ļvivas mērs A. Sadovijs atzīst, ka, ja uzbrukumi turpināsies un ziema būs barga, improvizācijai būs savas robežas. A. Sadovijs sacīja, ka pagājušās nedēļas uzbrukumā krieviem izdevies nodarīt zināmus bojājumus starpsavienojumam ar Poliju.

“Šodien manam vēstījumam ir jābūt spēcīgam. Mums jābūt gataviem vienu, divas, varbūt pat trīs nedēļas izdzīvot bez elektrības un apkures,” medijam “Politico” uzsver Ļvivas mērs.

Viņš atzīst, ka Ļvivai un Ukrainai būs nepieciešami desmitiem tūkstošu dīzeļdegvielas un siltumenerģijas ģeneratoru darbināšanai, taču cik tieši nepieciešams ir gandrīz neiespējami aprēķināt.

Viena no pilsētas mēra lielākajām bažām ir par to, kā saglabāt Ļvivas galvenās slimnīcas darbību. Sākoties karam, tās funkcijas ir ārkārtīgi paplašinātas, lai rehabilitētu gan militāros, gan civilos iedzīvotājus, kā arī ražotu un uzstādītu protēzes.

A. Sadovijs un citu Ukrainas pilsētu mēri bieži sazinās, lai dalītos informācijā par pilsētā nodarītajiem bojājumiem, piedāvātu viens otram padomus un palīdzību, kad vien tas iespējams.

Taču, krītot pirmajam sniegam un temperatūrai noslīdot zem nulles, Ļvivas domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka drīzumā pilsēta varētu nonākt bīstamā situācijā, ko apstiprina arī “Ukrenergo” vadītājs par visu Ukrainu.

"Mēs gatavojamies, cik vien labi iespējams, lai palielinātu noturību, jo mums ir jābūt gataviem pašam sliktākajam scenārijam," sacīja A.Kudrickis. "Elektrības pārtraukumi var būt būs ilgāki par standarta pašreizējām piecām stundām, taču mēs darām visu iespējamo, lai to novērstu."

"Taču mūsu krājumi tiek izsmelti," atzīst “Ukrenergo” vadītājs. Vēl ir vajadzīgas papildus rezerves daļas, kabeļu releji, kā arī transformatori un komutācijas iekārtas. "Mums tie ir vajadzīgi steidzami, un mēs nevaram gaidīt līdz tie tiks saražoti, mums tie kaut kur drīz ir jāatrod," medijam “Politico” sacīja A.Kudrickis.

Papildus tam “Ukrenergo” priekšsēdētājs izsaka lūgumu, ko atbalsta arī citu pilsētu priekšsēdētāji un ukraiņu politiskie līderi - Rietumiem ir jāpiegādā vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pasargātu elektrotīklus no Krievijas raķetēm un gaisa triecieniem.

"Mēs cīnāmies enerģētikas frontē. Vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu palielinātu mūsu iespējas izvairīties no milzīgiem bojājumiem mūsu tīklam. Tātad, jo vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, jo mazāk bojājumu," uzsver A.Kudrickis.

“Ukrenergo” valdes priekšsēdētājs norāda uz pretgaisa aizsardzības sistēmu nozīmīgumu. Pagājušajā otrdienā Ukrainai izdevās atsist 70 no 100 krievu raidītajām raķetēm, tādējādi sniedzot labāku iespēju uzturēt un salabot dzīvībai nepieciešamās infrastruktūras darbību visā valstī.