Krievu jūras kājnieki paralizē vienības vadības darbu pēc asiņainas uzbrukuma operācijas Ukrainā

KONFLIKTU ZONAS I 07.11.2022
Sargs.lv/The Moscow Times
agresijaKara upurikaršKrievijaUkraina
Ukrainas bruņoto spēku karavīrs stāv pie likvidēto krievu okupantu līķiem
Foto: via REUTERS/Scanpix

Elitārās agresorvalsts Krievijas Jūras kājnieku vienība ir paralizējusi savu priekšnieku lēmumu pieņemšanas procesu pēc tam, kad neveiksmīga uzbrukuma rezultātā kādam ciematam Austrumukrainā tās karavīri cieta milzīgus zaudējumus, atsaucoties uz prokremlisko un Krievijas sāktā agresīvā iebrukuma Ukrainā atbalstošo žurnālistu publikācijās teikto, ziņo medijs neatkarīgais medijs “The Moscow Times”.

Saskaņā ar vēstīto Krievijas spēki uzbruka Ukrainas bruņoto spēku garnizonam Pavļivkā dienvidrietumos no Doņeckas, lai pārņemtu kontroli pār galveno piegādes ceļu.

Četras dienas vēlāk Krievijas 155. gvardes Jūras spēku kājnieku brigādes karavīri vēstulē viņu dzimtā reģiona gubernatoram valsts Tālajos Austrumos vērsās ar kritiku pret vienības komandieriem, vainojot viņus neprofesionalitātē, slikti izplānotā un neskaidrā uzdevuma izpildē, kā dēļ gāja bojā 300 vienības karavīru.

Zīmīgi, ka atsevišķus fragmentus no šīs vēstules savos sociālās saziņas kontos internetā publicējuši arī zināmi Krievijas propagandisti un kara atbalstītāji.

“Mums tika pavēlēts doties mulsinošā un neskaidrā uzbrukumā” karavīru vēstulē rakstīto savā ierakstā lietotnes “Telegram” kanālā “Grey Zone” citēja propagandiste un kara atbalstītāja Anastasija Kaševarova.

Arī Krievijas valsts propagandas televīzijas kanālu tā sauktais “kara korespondents” Aleksandrs Sladkovs apstiprināja šādas vēstules esamību, to gan plašāk necitējot.

No Primorjes apgabala Vladivostokas pilsētas nākušie jūras kājnieki neveiksmēs un plašajos zaudējumos uzbrukumā Pavļivkai apsūdzējuši savus tiešos komandierus, apsūdzot tos centienos “labāk izskatīties ziņojumos un saņemt apbalvojumus”.

“Mēs esam zaudējuši 300 vīru gan kritušajos, gan ievainotajos, gan bezvēsts pazudušajos. Un tas ir noticis tikai četru dienu laikā. Notikušā iemesls ir mūsu “diženo komandieru” “ļoti rūpīgi” izplānotās operācijas sekas,” teikts vēstulē.

Militārais analītiķis Robs Lī (Rob Lee), citējot agresorvalsts Krievijas “kara korespondentu” Alekseju Sukoņinu, norādīja, ka 63 šīs brigādes karavīri tika nogalināti divu dienu laikā. Salīdzinājumam  - tas ir tik pat daudz, cik visā pirmajā Čečenijas karā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.

“Baidoties no atbildības, kara apgabala vadība kopā ar brigādes vadību šos skaitļus no mums slēpj,” teikts karavīru vēstulē. “ Viņiem nerūp nekas cits kā tikai izrādīšanās. Viņi pat atklāti cilvēkus sauc par gaļu [lielgabalu gaļu red.]”

Apsūdzot savus tiešos komandierus Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova tiešā aizsardzībā,  vēstules autori lūdza Primorijes apgabala gubernatoru Oļegu Kožemjako nosūtīt uz frontes līniju neatkarīgu komisiju, lai tās pārstāvji pārbaudītu komandsastāva rīcību un atbildību Pavļivkas operācijas iznākumā.

Savukārt O. Kožemjako rīcība bijusi vēl absurdāka. Primorjes apgabala gubernators, pēc karavīru vēstules saņemšanas, pirmdien šo gadījumu lika izmeklēt nevis ar mērķi noskaidrot, kāpēc Ukrainā bojā gājuši tik daudz viņa apgabala iedzīvotāju, bet gan lika pārbaudīt publicētās karavīru vēstules un tajā minēto lietu saistību ar “iespējamu Ukrainas izlūkdienestu izplatītu "dezinformāciju"”.