Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien savā ikvakara uzrunā mudināja krievu okupantus, kas grib dzīvot, padoties gūstā ukraiņiem, bēgt vai cīnīties pret diktatūras režīmu savā valstī.
"Kas attiecas uz situāciju frontē, tad mums viss ir skaidrs. Tāpēc atkārtošu vēlreiz. Tiem, kas saprot tikai krieviski."
"Gribat dzīvot - bēdziet. Gribat dzīvot - padodieties gūstā. Gribat dzīvot - cīnieties savās ielās par savu brīvību. Jums jau tāpat viss ir atņemts. Vai arī kādam no jums ir naftas torņi? Ir pilis? Ir vīna lauki? Varbūt ir jahtas? Vai kāda banka?"
Lielos Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumus apliecina arī jaunākā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba apkopotā informācija. Saskaņā ar to iebrucēju zaudējumi līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 58 580 likvidētos karavīrus.
Diennakts laikā iznīcināti 430 iebrucēju un 13 tanki, notriektas četras krievu spārnotās raķetes.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2325 tankus, 4909 bruņutransportierus, 1385 lielgabalu, 331 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 175 zenītartilērijas iekārtas, 262 lidmašīnas, 224 helikopterus, 995 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3751 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Kramatorskas un Doneckas virzienos.
ISW arī norāda, ka Krievijas Aizsardzības ministrija nereaģē uz krievu šā brīža zaudējumiem pie Limanas un negatavojas sagrāvei šajā frontes sektorā, kas, domājams, vēl vairāk mazinās krievu jau tā vājo kaujas garu.
Turklāt Ukrainas nākotnes panākumi kritiski svarīgos Doneckas un Luhanskas apgabala rajonos "var iedzīt vēl vienu ķīli starp Krievijas nacionālistiem un militāro vadību, kā arī starp Krievijas karavīriem un viņu komandieriem", prognozē ISW.
Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien paziņoja, ka viņš plāno runāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par pseidoreferendumiem, kuri sarīkoti Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos par to pievienošanu Krievijai.
Erdogans trešdienas vakarā sacīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasījis Turcijas atbalstu šiem apgabaliem un to, "lai mēs pārliecinātu Putinu".
Turcijas prezidents pateica, ka viņš ceturtdien telefonsarunā runās ar Putinu par šo jautājumu.
Tā sauktie "referendumi", kas no 23. līdz 27.septembrim tika rīkoti Krievijas okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās, nav starptautiski atzīti, jo tie tika rīkoti, pārkāpjot Ukrainas un starptautiskās tiesības un bez minimālajiem demokrātijas standartiem.
NATO dalībvalstij Turcijai ir labas attiecības ar Ukrainu, tomēr tā ir arī tuva Krievijas partnere.
Putina un Erdogana telefonsarunā var tikt apspriesti arī plāni par jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Turcijas Melnās jūras piekrastes pilsētā Sinopā.
Erdogans ir izteicies, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Putinu. Turcijas dienvidos pašlaik tiek celta Akkuju AES, kas ir pirmā AES Turcijā un kuras būvniecība ir Krievijas valsts uzņēmuma "Rosatom" pārziņā.
