Krievijas bruņoto spēku straujā atkāpšanās no okupētajām teritorijām Ukrainas ziemeļaustrumos līdzi nesusi arī lielus finansiālus zaudējumus. Kā norāda ASV militārie analītiķi, tam būs arī tālejošas sekas, kas varētu ietekmēt Kremļa diktatora Vladimira Putina turpmākos plānus attiecībā uz Ukrainas teritoriju, vēsta ASV militārais izdevums “Stars and Stripes”.
Situācija, kad krievi Ukrainas armijas realizētās mērķtiecīgās ofensīvas rezultātā bija spiesti pamest ieņemtās teritorijas, V. Putinam varētu būt diezgan nepatīkama. Viņa “speciālās operācijas” Ukrainā plāni izgāzās jau sākumā, jo nodoms “demilitarizēt” un “denacificēt” Ukrainu dažās dienās neizdevās, kā rezultātā krievu karavīri bija spiesti atkāpties un nostiprināties Ukrainas austrumos.
Tikmēr Ukrainai, lai arī tā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī ir jauna, izdevīga iespēja nostiprināt pozīcijas un atgūt vēl vairākas teritorijas pirms iestājas ziema.
Militārie analītiķi norāda, ka turpmākie Ukrainas panākumi, atbrīvojot okupētās teritorijas, īpaši Hersonas apgabalu, būs nākamais trieciens krievu karavīru morālei un Kremlim kopumā. Līdz ar to V. Putinam varētu būt jāpieņem tālāki lēmumi, piemēram, par vispārēju mobilizāciju valstī, taču šis solis varētu kaitēt viņa politiskajam režīmam, jo sabiedrība varētu protestēt.
Kā norāda Virdžīnijā bāzētās pētniecības grupas “CNA” Krievijas militārais analītiķis Maikls Kofmans (Michael Kofman), Krievijas frontes straujais sabrukums ap Harkivu pēdējās dienās atspoguļo strukturālas problēmas ar cilvēkresursiem un zemo morāli Krievijas militārpersonu sastāvā.
Prognozējot notikumu gaitu tuvākajos mēnešos, iespējams, Krievijai jaunu stimulu kaujā varētu sniegt daļēja mobilizācija, taču jau tagad skaidrs, ka Krievijai īstermiņā trūkst spēku, lai aizstāvētu okupēto teritoriju Ukrainas dienvidos, vienlaikus veicot arī jebkādus jēgpilnus uzbrukumus Donbasa reģionā Ukrainas austrumos.
Tikmēr bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess uzskata, ka Krievijas militāristi sasnieguši to, ko militārais teorētiķis ģenerālis Karls fon Klauzevics nosaucis par “kulminācijas punktu” jeb brīdi, kad uzbrūkošais spēks vairs nevar turpināt uzbrukumu. Un šis ir tikai Ukrainas spēku panākums.
Tikmēr svarīgi, lai Ukrainas Rietumu sabiedrotie un partneri turpina sūtīt ieročus un atbalstīt Ukrainu, lai tā var noturēt šo pārsvaru par spīti tam, ka pastāv problēmas ar apgādi un joprojām trūkst bruņojuma. Taču, tā kā Kijivai ir daudz draugu, visam vajadzētu izdoties.
“Krieviem ir ne tikai cilvēkresursu un motivācijas problēmas, bet viņiem arī īsti nav draugu,” sacīja Hodžess. “Izskatās, ka Irānas droni nepalīdzēs, un es ļoti skeptiski vērtēju arī ziņojumus par Ziemeļkorejas artilērijas munīcijas piegādi un situācijas izmainīšanu,” viņš uzskata.
Analītiķi uzskata, ka Ukrainas armijas fokusā, iespējams, būs tieši okupēto pilsētu Hersonas pilsēta valsts dienvidos, kur Krievijas spēki nostiprinājušies Dņepras upes austrumu pusē. Krievija tur novirzījusi savas elites vienības, kas, iespējams, ukraiņiem šo cīņu apgrūtinās.
Viņasprāt, situācija, kad Krievijas militārās vienības, tostarp elitārās, sāk atkāpties vēl pirms iesaistīšanās kaujā, un karavīri sāk dumpoties liecina par zemo morāli krievu armijā un to, ka visus šos gadus Krievija savus bruņotos spēkus būvējusi haotiski, balstoties uz represijām.
ASV amatpersonas Krievijas neveiksmes Ukrainas ziemeļaustrumos jau nodēvējušas par kaut ko, kas bija tikai “laika jautājums”, ņemot vērā Kremļa mēnešiem ilgo nespēju sakārtot, komandēt, aprīkot un uzturēt savus spēkus kaujas laukā, kamēr Ukrainas pusē motivācija un no Rietumiem ienākošais ieroču apjoms tikai auga.
Kāda ASV aizsardzības amatpersona norādījusi, ka lielākā veiksmes atslēga kaujas laukā ir karavīru motivācija, loģistikas un vadības spējas, taču Krievijas armijas sniegumā nepārtraukti piedzīvoti lūzumi visos šajos elementos.
Straujā atkāpšanās no Harkivas Krievijai nesa lielus zaudējumus, tā tur pameta savu bruņojumu un tehniku, ko būs grūti nomainīt. Saskaņā ar militārā analītiķa un “Oryx” bloga autora Jakuba Janovska sākotnējām aplēsēm Krievija tur zaudējusi vismaz 40 tankus, 50 kājnieku transportlīdzekļus, 35 bruņotus transportlīdzekļus un divas lidmašīnas.
Proti, Ukrainas panākumi Harkivas apkārtnē atklāja Krievijas 11. armijas korpusa un tā varenās un elitārās 1. gvardes tanku divīzijas vājumu un nespēju.
“Iepriekš mēs nebijām pārliecināti, ka mums zināmās problēmas Krievijas armijā – gan cilvēkresursu un tehnikas trūkums, gan komandieru nolaidības atsevišķās vienībās – ir bijušas tik sistēmiskas. Taču tagad izrādījās, ka 11. armijas korpuss pilnīgi nespēj aizstāvēt frontes līniju,” tā preses brīfingā sacīja “Conflict Intelligence Team” eksperts Ruslans Ļevjevs.
Ukrainas ofensīva “arī atklāja, ka 1. tanku armijas organizatoriskā struktūra ir pilnībā sagrauta lielā upuru skaita un ilgstošās karadarbības dēļ,” sacīja Ļevjevs, piebilstot, ka šo divu formējumu iztrūkums ir “nopietns zaudējums Krievijas armijai”.
Jau ziņots, ka Krievijas 1. gvardes tanku armija līdz šim tika uzskatīta par elitāru vienību, kas tika norīkota tieši Maskavas aizstāvībai, lai vadītu pretuzbrukumus gadījumā, ja Krievijai uzbruktu NATO. Taču tā jau kopš februāra cietusi lielus zaudējumus, liekot Krievijas Aizsardzības ministrijai mainīt dienesta biedrus no dažādām vienībām.
Līdz ar to militārie analītiķi uzskata, ka Krievijai vairs nav kapacitātes atgūt pozīcijas, ko tā zaudējusi Ukrainai, tomēr tā joprojām ir spējīga nosargāt tās, kas vēl palikušas viņu kontrolē.
“Pienācis laiks pilnvērtīgai mobilizācijai! Bet ne militārai, bet mobilizācijai mūsu prātos,” tā, uzrunājot Krievijas parlamentu, sacīja partijas “Taisnīgā Krievija” līderis Sergejs Mironovs. “Nevar būt tā, ka notiek karš, taču visa valsts dejo un izklaidējas. Pietiek! Uzvarēt mums palīdzēs tikai patiesība un godīgs notiekošā novērtējums.”
Savukārt ilggadējais Krievijas Komunistiskās partijas līderis Genādijs Zjuganovs sacīja, ka Krievijas apņemšanos Ukrainā vairs nevar nosaukt par “īpašu militāru operāciju”.
“Pēdējo divu mēnešu laikā īpašā operācija Ukrainā un Donbasā ir pāraugusi karā. Jebkurš karš prasa atbildi. Pirmkārt, ir nepieciešama maksimāla spēku un resursu mobilizācija,” sacīja Zjuganovs.
Dažas stundas pēc šīs uzrunas atkāpās partijas preses sekretārs, sakot, ka Zjuganovs atsaucas uz “ekonomikas un politiskās sistēmas mobilizāciju”, nevis uz visu tiesīgo iedzīvotāju iesaistīšanu, liekot noprast, ka “tie, kas publicējuši ziņu krājumu”, ir jāizpilda nāvessods.
Pat ja Putins uzņemtos vispārējas mobilizācijas politisko risku, būtu vajadzīgi mēneši, lai apmācītu un apbruņotu jaunos karavīrus, tādējādi daudzas Krievijas likstas kaujas laukā tā arī paliktu neatrisinātas.
“Man ir daži jautājumi par to, vai sistēma šajā brīdī var pat izpildīt mobilizācijas rīkojumu,” sacīja Massikots. - kas trenēsies vai kas vadīs šos cilvēkus? Jūs paļausieties uz rezerves virsniekiem. Kādu aprīkojumu jūs gatavojaties izmantot?»