Pieaugošā kazaku izmantošana karam Ukrainā liecina par Krievijas karavīru trūkumu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/The Jamestown Foundation
Karavīri no Budennovskas 205. motorizētās strēlnieku kazaku brigādes, kuri atteicās karot Ukrainā
Foto: Karavīri no Budennovskas 205. motorizētās strēlnieku kazaku brigādes, kuri atteicās karot Ukrainā Foto: Anton Gerashchenko/Twitter

Tā kā Kremļa slikti plānotais iebrukums Ukrainā turpinās, daudzās spekulācijās tiek norādīts, ka Krievijas darbaspēks un citi resursi ir izsmelti. Viens no rādītājiem, kas apliecina šādu apgalvojumu, ir pieaugošā kazaku rezerves spēku izmantošana Ukrainā.  Ja agrāk lielākā daļa kazaku spēku tika piesaistīti no Rostovas un Kubanas apgabaliem, kas robežojas ar Ukrainu, tad nesenais paziņojums liecina, ka uz Donbasu tiek nosūtīti vairāk spēki no Orenburgas apgabala.

Minigalija Šaimuratova vārdā nosauktais Baškīru bataljons ar 450 brīvprātīgajiem un Orenburgas kazaku divīzijas kazaki devās koordinēt kaujas darbību karā Ukrainā. Tomēr Baškīrija ir patstāvīga etniskā republika, un 90. gados tika spekulēts par iespējamu atdalīšanos no tās, tāpat kā kaimiņos esošajā Tatarstānā. Fakts, ka Krievijai nākas tik lielā mērā izmantot kazaku spēku rezerves, liecina, ka Maskavas darbaspēka trūkums var būt diezgan nopietns.

Arī Volgas kazaku saimniecība nesen rīkoja mācības Rosčinskas poligonā netālu no Samaras. Mācības bija paredzētas rezervistiem, kuri pēdējo reizi šādu pieredzi guva pirms pieciem līdz desmit gadiem. Instruktori mācīja kazakiem, kā no kaujas lauka izvilkt ievainotos un izmantot bezpilota lidaparātus, lai sasniegtu izlūkošanas un uzbrukuma mērķus. Kā norādīja atamans Jurijs Ivanovs, mācības nebija tikai teorētiskas, proti, mācību nometnes rezultātā Volgas kazaku saimniecība ir nokomplektējusi kazaku brīvprātīgo komandu, kas tiks nosūtīta uz kaujas zonu Donbasā. Kā ziņots, kazaku biedrības ir papildinājušas kazaku pulku "Jermak", kas cīnās Ukrainas austrumos. Tiek apmācīti un sagatavoti arī citi Kubanskas kazaki, kas gatavojas ierasties karadarbības zonā.

Protams, arī kazaku organizācijas visā Krievijā, šķiet, ir pastiprinājušas jauniešu apmācību, lai tos uzreiz sagatavotu militārajam dienestam. Piemēram, Ziemeļosetijas-Alanijas Republikā Tereka kazaku pulka audzēkņi izgāja apmācību mežā. Jaunos kazakus mācīja instruktori - speciālo spēku karavīri. Bērni praksē iemācījās, ka militārajās lietās ir svarīgi būt uzmanīgiem, loģiski domāt, ātri novērtēt situāciju un, pats galvenais, strādāt komandā.

Un tas nenotiek tikai ar jaunajiem kazakiem no Viskrievijas Kazaku biedrības (VSKO). Arī "brīvie" kazaki, šķiet, organizē pastiprinātas apmācības nodarbības. Šīs kazaku grupas nav atklāti vadītas vai saistītas ar valdību, bet gan ir kazaki pēc savas izcelsmes, un lielākā daļa ir instinktīvi patriotiski noskaņoti un lojāli Krievijai.  Viens no šādiem trīs dienu izbraukuma pulciņiem jauniem kazakiem no Tjumeņas apgabala kazaku savienības notika no 8. līdz 10. jūlijam. Jauniešiem tika sniegtas nodarbības par kazaku, Sibīrijas un Tjumeņas apgabala vēsturi. Viņi arī devās nometnē, nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, kā arī piedalījās sākotnējā militārajā apmācībā.

Patiesi, kāds ziņojums liecina, ka tā dēvētās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) "atbrīvotajā" Šahterskas reģionā tika nogalināti kazaku jauniešu līderi. Līderi bija Donas kazaku jaunatnes kustības priekšsēdētājs Astrahaņā Georgijs Šerstjukovs, viņa vietnieks Aleksandrs Matvejevs un Krievijas Afganistānas veterānu savienības patriotiskās nodaļas priekšsēdētājs Aleksandrs Khovriko. Viņi visi kopā ar citiem Krievijas jauniešu patriotiskās organizācijas "Heritage" aktīvistiem 4. jūlijā ieradās Doņeckā. Matvejevs skaidroja savu gatavību iesaistīties karā Ukrainā, sakot, ka "mēs nevarējām sēdēt malā. Kas, ja ne mēs? Mēs ar personīgo piemēru parādām, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri nonākuši sarežģītās dzīves situācijās".

Lielākās bažas par šo līderu iesaistīšanos koncentrējas uz to, ka viņi bija atveduši "citus brīvprātīgos", kas, domājams, ietvēra viņu jauniešu organizāciju biedrus un, iespējams, nepilngadīgos, kas jaunāki par 18 gadiem.  Protams, ir iespējams, ka šādi "brīvprātīgie" nolēma doties paši no sevis un valdība viņus nelūdza to darīt. Tomēr iepriekšējā pieredze ar Krievijas iestādēm liek apšaubīt šādu scenāriju, un daudz ticamāk, ka vismaz kāds pamudinājums nāca no augšas. Ja šis apgalvojums ir patiess, tas patiesi uzsver, cik nopietns ir Krievijas darbaspēka trūkums Ukrainā.

Dalies ar šo ziņu