“Iesaldējot” karu Ukrainā palielināsies artilērijas uzbrukumi un civiliedzīvotāju upuri

KONFLIKTU ZONAS I 10.06.2022
Sargs.lv/Forbes.com/Foreign Affairs
agresijaKara upurikaršKrievijaUkraina
Ukrainas karavīrs pozīcijā
Foto: EPA/Scanpix

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās, abu valstu karaspēks ir izvietojies gandrīz 500 kilometru garā frontē. Karadarbības zonas garums palīdz izskaidrot, kāpēc kara 105. dienā neviena no pusēm nespēja pavirzīties uz priekšu vairāk par dažiem simtiem metru. Tuvākajos mēnešos kaujas varētu palēnināties līdz praktiskai apstāšanās pakāpei, kad abas armijas sasniegs sava veida līdzsvaru. Šādā gadījumā gaidāmi vairāk postoši artilērijas uzbrukumi pretinieku nocietinājumiem, kas iznīcinās pilsētas un palielinās iedzīvotāju upurus.

Ņemot vērā tik lielu aizstāvamo teritoriju, abām armijām, katrai no tām ir simts vai vairāk bataljonu un desmitiem tūkstošu aktīvo kaujas vienību, ir grūti koncentrēt spēkus nozīmīgai ofensīvai.

Koncentrējot pārāk daudz bataljonu uzbrukumam, citas teritorijas paliek neaizsargātas pret ienaidnieka uzbrukumiem. "Gan Krievija, gan Ukraina saskaras ar līdzīgām problēmām, lai uzturētu aizsardzības līniju, vienlaikus atbrīvojot spējīgas kaujas vienības uzbrukuma operācijām," skaidro Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Šī dinamika ir acīmredzama trīs galvenajos kara zonas sektoros dienvidos, austrumos un ziemeļaustrumos. Kad Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Kijivas, tie tika pakļauti Ukrainas pretuzbrukumam ap Harkivu. Tādējādi Ukrainas armija guva pārsvaru, vietām pat izspiežot Krievijas armiju atpakaļ līdz Ukrainas un Krievijas robežai.

Tad Kremlis pārvietoja uz austrumiem, uz Donbasa reģionu, tos pašus spēkus, ko tas bija atvilcis no ziemeļiem. Saskaņā ar dažiem avotiem maija sākumā Donbasā krieviem bija septiņas reizes vairāk karaspēka nekā ukraiņiem. Tāpēc nevajadzētu būt pārsteigumam, ka Krievijas ofensīva Donbasā, kuras mērķis bija Severodoņecka, no sākuma bija izdevusies operācija. Tas mainījās brīdī, kad Ukraina pārdislocēja savu karaspēku.

Uzbrūkot uz ziemeļiem no Popasnas pilsētas un uz dienvidiem no Iziuma, Krievijas bataljoni saspieda Ukrainas teritorijas daļu, kas bija nostiprinājusies austrumos pie Severodoneckas, vienlaikus tieši uzbrūkot un daļēji ieņemot pašu Severodonecku.

Krievijas bataljonu ieguvumi bija saistīti ar lieliem zaudējumiem viņu pusē. Kamēr krievi maija pēdējās dienās uzbruka austrumos, ukraiņi uzbruka dienvidos, šķērsojot Inhulets upi, lai izveidotu apmetni Krievijas okupētās Hersonas virzienā.

"Maskavas koncentrēšanās uz Severodoņeckas un Donbasa sagrābšanu kopumā turpina radīt Krievijai ievainojamību Ukrainas vitāli svarīgajā Hersonas apgabalā," ziņoja Vašingtonā bāzētais Kara pētījumu institūts.

Ukrainas armijai ir izdevies noturēt ofensīvu, nepārvietojot visus savus pieejamos spēkus uz Donbasu. Tādējādi ukraiņi lēnām zaudē pozīcijas austrumos, kamēr krievi lēnām zaudē pozīcijas ziemeļos un dienvidos.

Matemātika ir nežēlīga abām pusēm un norāda uz karu, kas tuvākajos mēnešos varētu palēnināties līdz praktiskai apstāšanās pakāpei, kad abas armijas sasniegs sava veida līdzsvaru.

Labākajā gadījumā Krievijas okupētā Ukraina kļūtu par vēl viena tā sauktā iesaldētā konflikta vietu, bet pat šis jēdziens ir nepareizs un ilūzija. Tāpat kā Luhanskas un Doņeckas gadījumā, kur sākās iebrukums, "pelēkās zonas" bieži kļūst par lielākas agresijas sākumpunktu. Maskavas īstenotā Krimas okupācija, vēl viens tā dēvētais iesaldētais konflikts, ļāva Krievijas spēkiem ieviest ekonomisko blokādi, pārtraucot svarīgu lauksaimniecības produktu eksportu no Ukrainas un izraisot globālu pārtikas krīzi. Radot Ukrainā vairāk šādu pelēko zonu, iespējams, īstermiņā tiks panākta vāja karadarbības apturēšana, taču, kā liecina nesenā vēsture, tas arī ļaus Kremlim izmantot šīs teritorijas, lai destabilizētu Ukrainu un Eiropu un atjaunotu savu spēku.

Šādā gadījumā gaidāmi vairāk postoši artilērijas uzbrukumi pretinieku nocietinājumiem. Vairāk izpostītu ainavu un sagrautu pilsētu, vairāk bojāgājušo karavīru un civiliedzīvotāju. Šis būs iznīcības karš, protams, ja vien nevienā no pusēm nenotiks pilnīgs sabrukums politisku, loģistikas vai morāles iemeslu dēļ.