Uz jautājumu, kāds ir pašreizējais Kremļa rīcības plāns Ukrainā, ņemot vērā krievu armijas neveiksmes, viņš atbild, ka galvenā ideja jau nav mainījusies – V. Putinam vajag visu Ukrainu, viņu neinteresē tikai kāda tās daļiņa.
Tā kā krieviem ir milzīgi zaudējumi un militārās neveiksmes turpinās, viņi jau gatavo savu sabiedrību tam, kas principā uzvara Doņeckas, Luhanskas un Hersonas reģionos, tos okupējot, faktiski varētu būt uzskatāma par lielo uzvaru. Taču ar to nekas nebeigsies, militārie draudi visai pasaulei, pirmkārt, jau Eiropai, saglabāsies.
Jautāts, vai Hersonas apgabalā iecerētais referendums par pievienošanos Krievijai varētu izdoties, K. Budanovs ir skeptisks - krievi jau trīs reizes tur ir mēģinājuši veikt referendumu. Viņi jau ir sapratuši, ka cilvēki neiet uz referendumiem, viņi nenāks un nebalsos arī šoreiz, tāpēc krievi spiesti veikt citas darbības. Viens no galvenajiem scenārijiem, ko viņi tagad mēģina realizēt, ir Hersonas apgabala pievienošana Krimai. Sākumā gan Hersonas apgabala iedzīvotāji masveidā devās uz mītiņiem, protestējot pret Krievijas Federācijas okupāciju, taču – jo vairāk laika kāda teritorija ir okupēta, jo mazāk cilvēku dosies atklāti protestēt pret pretinieku. Tiesa gan, daudzi ukraiņi gan joprojām turpinās pretoties šādai okupantu rīcībai, taču tas nebūs tik demonstratīvi.
Stāstot par Krievijas plāniem Doņeckas un Luhanskas reģionos, K. Budanovs norāda – krievi joprojām pieturas pie savas retorikas, ka notiekošais Ukrainā ir tikai “īpaša militāra operācija” ar mērķi apkarot nacismu, atbruņot Ukrainu, un šiem pasākumiem nav skaidras ģeogrāfiskas robežas.
Vaicāts par Krievijas elites līdzdalību karā Ukrainā, K. Budanovs saka – lai arī šie ietekmīgie ļaudis principā piedalās karā, tomēr viņi neizjūt spēcīgu vēlēšanos to turpināt, ņemot vērā, cik smagi ir viņu pašu zaudējumi. Lai cik liela būtu Kremļa propaganda, īpaši jau militārie eksperti apzinās patieso zaudējumu apmēru.
Tāpat – tas ir bizness, un elite cieš lielus zaudējumus. “Viņi zaudē milzīgu naudu, tāpēc, lai arī viņi iebilst pret karu, atklāti to neuzdrošinās pateikt Putinam. Šādas sarunas notiek tikai viņu pašu starpā un ar politiķiem,” saka K. Budanovs, piebilstot, ka sava veida komunikatora lomu starp Krieviju un Ukrainu ir uzņēmies Krievijas oligarhs Romāns Abramovičs.
Jautāts, kā jau pērnā gada novembrī K. Budanovs zināja, ka Krievija īstenos pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņš atbild – kā V. Putins to sākotnēji plānoja, tā viņš arī to sāka. Viņam bija vairākas iespējas, kā to visu īstenot.
“Kā izlūkošanas pārstāvis es jums saku - Putinam principā bija pilnīgi reālas iespējas, kas mums varēja diezgan slikti beigties,” viņš atklāj. Krievijai atklāta agresija ir raksturīga, tā ir daļa no viņu tradīcijām, jo no visiem labajiem un sliktajiem variantiem Krievijas karalis vienmēr izvēlēsies sliktāko.
Krievijas sākotnējais plāns bija – jauns Ukrainas vadītājs, bet pati valsts – pilnīgi pakļautai Krievijai, kas atbilstu Putina politikai. Bet tas nerealizējās.
