Kopš Krievija 24. februārī uzsāka neprovocētu, brutālu karadarbību Ukrainā, Latvija šo nu jau vairāk nekā divu mēnešu laikā kara plosītajai valstij sniegusi visu iespējamo militāro, politisko, finansiālo un humāno atbalstu, tostarp Latvijā uzņemot no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus, kā arī Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogādājot militārās palīdzības kravas vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.
Valsts kanceleja apkopojusi informāciju par Latvijas valdības un sabiedrības sniegto visnotaļ būtisko atbalstu Ukrainai gan Latvijā, gan arī Ukrainā, palīdzot tai cīņā pret Krievijas nelikumīgo agresiju.
Sniegtais atbalsts Ukrainā
Aizsardzības ministrija nogādājusi vairākas palīdzības kravas Ukrainas bruņotajiem spēkiem aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, tai skaitā individuālo ekipējumu, munīciju, pretgaisa aizsardzības raķetes “Stinger” un to palaišanas iekārtas, bezpilota sistēmas. Sūtījumu nogādāšanu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs. Tāpat Ukrainā tiek nogādāti arī liela apjoma munīcijas sūtījumi.
Valsts kanceleja arī informē, ka Ukrainai piegādāti vairāk nekā 200 tonnu kravu ar graudu pārstrādes produktiem, tostarp milti, makaroni, putraimi, kā arī ar piena produktiem, zivju konserviem, maizi, dārzeņu pārstrādes produktiem, ūdeni, olām un citiem produktiem. Ne mazāk būtiski atzīmēt, ka turpinās arī nākamo pārtikas kravu komplektēšana. Kravu piegādes Ukrainas iedzīvotājiem Ukrainā, kā arī Ukrainas bēgļiem Latvijā tiek koordinētas sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un labdarības organizācijām.
Latvija arīdzan iemaksās 1,2 miljonus eiro Eiropas Miera mehānismā, pamatojoties uz pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pieņemto lēmumu par ieroču piegādi trešajai valstij.
1. martā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju, atbalstot Ukrainas dalību ES un kandidātvalsts statusa piešķiršanu. 10. martā Parīzē, Francijā, ES valstu un valdību vadītāji vienojās stiprināt Ukrainas eirointegrācijas procesus un atvērt durvis Ukrainas dalībai ES. 8. aprīlī Ukrainai nodota ES kandidātvalsts anketa, līdz ar to uzņemšanas process ir sācies. Savukārt 8. martā Ministru kabinetā apstiprināts Finanšu ministrijas pieprasījums 5 miljonu eiro apmērā granta iemaksai Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam (Pasaules Banka).
Tāpat Rīgas pašvaldība dāvina Kijivai 11 “Rīgas satiksme” autobusus, kuri būs piepildīti ar rīdzinieku ziedotām pirmās nepieciešamības precēm.
Sniegtais atbalsts Latvijā
Valsts Kanceleja informē, ka līdz 25. aprīlim 18 360 Ukrainas civiliedzīvotāji ir saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt Latvijas pašvaldībās izmitināti 9 484 cilvēku. Tikmēr Latvija kopumā ir gatava uzņemt vismaz 30 000 no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus.
Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz uz laiku visiem kara bēgļiem no Ukrainas tādas pašas iespējas un tiesības uz pakalpojumiem kā Latvijas iedzīvotājiem. Ukrainas civiliedzīvotāji tiek reģistrēti Fizisko personu reģistrā kā pagaidu aizsardzības saņēmēji un viņiem tiek piešķirts arī personas kods. Atbalstu ukraiņiem Latvijā koordinē valsts pārvalde, pašvaldības, uzņēmumi un nevalstiskais sektors.
Ļoti būtiska un vērienīga bijusi Latvijas sabiedrības un uzņēmēju vēlme sniegt atbalstu, saziedojot vairāk nekā 9,5 miljonus eiro Ziedot.lv un kustībai “Uzņēmēji mieram”. No tiem izlietoti jau vairāk nekā 9,1 miljons eiro, kas izmantoti palīdzībai Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem, humānajai palīdzībai Ukrainas pašvaldībām, Ukrainas kara bēgļiem Latvijā, nodrošinot, piemēram, veikalu dāvanu kartes, pirmās nepieciešamības preces.
Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā uzsāk darba tiesiskās attiecības, tiek izmaksāts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Lai saņemtu pabalstu, mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas jebkurā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klientu apkalpošanas vietā Latvijā jāiesniedz iesniegums.
Tikmēr Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Aktīvo iedzīvotāju fonds sniedz finansiālu atbalstu Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistās Ukrainas atbalstīšanā. Projektu konkursu ietvaros var saņemt atbalstu līdz 10 000 eiro Latvijas pilsoniskās sabiedrības iesaistei, piketu un demonstrāciju organizēšanai un norisei, brīvprātīgā darba koordinēšanai, finansējuma vākšanas kampaņām, interešu pārstāvības aktivitātēm un citām pilsoniski aktīvām darbībām.
Ne mazāk būtiski, ka Ukrainas bērni Latvijā var turpināt iepriekš uzsāktu pirmsskolas, pamata un profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības ieguvi. Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi informāciju par palīdzības iespējām Ukrainas iedzīvotājiem, izglītības iespējām ukraiņu bērniem, kā arī par mācību materiāliem un speciālistu ieteikumiem, kā runāt par karu skolās un kur var saņemt psiholoģisko palīdzību.
Valstī arīdzan ir nodrošinātas bezmaksas latviešu valodas apmācības pieaugušajiem iespējami tuvu to dzīvesvietai. Tāpat Latvijā ir nodrošināta iespēja TV un radio ziņas skatīties un klausīties ukraiņu valodā, tai skaitā bezmaksas virszemes TV apraidē Ukrainas kanāls “Ukraina 24”. Bēgļi no Ukrainas bez maksas apmeklēt arī valsts muzejus.
