Kremļa režīma Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins licis Galvenajai izmeklēšanas pārvaldei izanalizēt brīvās pasaules medijos publicēto informāciju par krievu okupantu zvērībām Ukrainas bruņoto spēku atbrīvotajā Bučas pilsētā, uzskatot to kā “feiku” (it kā nepatiesas informācijas izplatīšanu), kas vērsts pret Krievijas bruņotajiem spēkiem un, lai apzināti nomelnotu Krievijas karavīrus, vēsta Latvijā bāzētais Krievijas neatkarīgais medijs “Meduza”.
Saskaņā ar A. Bastrikina teikto, visi ziņu materiāli par Krievijas okupantu un kara noziedznieku pastrādātajām zvērībām Bučā ir jāpārbauda atbilstoši Krievijas kriminālkodeksa 207.3 pantam kas nosaka sodu par “nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armijas darbībām”.
Kā rakstiskajā paziņojumā norāda Krievijas Izmeklēšanas komiteja, oficiālās Kijivas publicētā informācija par Krievijas okupantu zvērībām Bučā “ir nepatiesa un provokatīva”.
"Sargs.lv" jau vēstīja, ka pēc krievu okupantu padzīšanas no Bučas pilsētas Ukrainas karavīri, pārņemot pilsētu, atklāja šaušalīgu skatu. Krievu agresori ne tikai sistemātiski nodarbojušies ar marodierismu, bet arī mocījuši un nogalinājuši simtiem mierīgo iedzīvotāju.
Ukrainas medijs “Ukrainska pravda” vēstī, ka atbrīvotajā Bučā apglabāti 330 līdz 340 Krievijas karaspēka nogalinātie civiliedzīvotāji. Tiesa, tie ir tikai pirmie pienācīgi apbedītie krievu okupantu nogalinātie upuri. Visticamāk, upuru galīgais skaits ievērojami pieaugs.
Tikmēr Kremlis labākajās melu un cinisma tradīcijās noliedz Krievijas karavīru pastrādātos kara noziegumus. Maskava publikācijas par Bučas slaktiņu nosaukusi par “briesmīgu provokāciju”, kas vērsts pret krievu armiju. Tāpat Kremlis cenšas iegalvot, ka noziegumus īstenojuši Ukrainas spēki, lai tādējādi nomelnotu Krieviju.
Reaģējot uz krievu okupantu pastrādātajiem kara noziegumiem Bučā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis par to veikt neatkarīgu izmeklēšanu. Savukārt bijusī ANO kara noziegumu prokurore Karla del Ponte, kura iepriekš izmeklējusi kara noziegumus Ruandā un bijušajā Dienvidslāvijā, aicinājusi Starptautisko Krimināltiesu (SKT) ātri izdot orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putinai aizturēšanai par kara noziegumiem Ukrainā.
Tikmēr Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borrels paziņojis, ka bloks jau šonedēļ ieviesīs jaunas sankcijas pret Krieviju.
